Ja Latvijas Valsts prezidentu ievēlēs pirmajā kārtā, prezidenta Jūrmalas rezidence Zigfrīda Meierovica prospektā 31 arī turpmāk paliks neapdzīvota, jo visi līdz šim izvirzītie kandidāti prezidentūras laikā plāno saglabāt līdzšinējās mājvietas, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prezidenta amatam izvirzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Latvijas Televīzijas debatēs Kurš nākamais sacīja, ka arī turpmāk dzīvos savā dzīvoklī Ogrē, bet Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas ievēlēšanas gadījumā plāno palikt dzīvoklī Rīgā.
Nacionālās apvienības virzītais Egils Levits, kurš šobrīd mitinās kā Latvijā, tā Luksemburgā, atzina, ka negrasās izmantot Jūrmalas rezidenci savām vajadzībām, un līdzīgu nostāju pauda arī Mārtiņš Bondars, kuru valsts pirmās personas amatam izvirzījusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Savukārt izvaicāti, kā izmantos saņemto algu, Vējonis un Dolgopolovs sacīja, ka tērēs to savai iztikai. Levits solīja daļu saņemtās prezidenta algas ziedot dažādiem projektiem, bet Bondars atbildēja, ka, tā kā nav bagātākais pensionārs valstī, nekaunas, ka ziedos laiku un enerģiju prezidenta darbam.
Kā zināms, pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš savas prezidentūras laikā neizmantoja vasaras rezidenci Jūrmalā, taču tā tika saglabāta iespējamai izmantošanai nākamajam Valsts prezidentam.
Tāpat Bērziņš uzreiz pēc stāšanās prezidenta amatā paziņoja, ka savu algu ziedos izglītībai, rakstniecībai un medicīnai.
Tolaik vairāki sabiedrības pētnieki pauda uzskatu, ka prezidents ir izvēlējies nepareizo veidu, kā atbalstīt skolas. Ziedojot naudu šādi, «tas ir viegls un populistisks žests». Prezidentam būtu ieteicams izveidot fondu, kur šo naudu novadīt konkrētiem mērķiem, citādi Bērziņa vēlme ziedot tiek vērtēta kā labs sabiedrisko attiecību pasākums.
Iespējams, tā tiek novērsta uzmanība no pārlieku lielās pensijas, toreiz minējusi Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse. Viņa arī norādīja, ka prezidenta rīcība atstāj uzspēlētības priekšstatu. «Valsts amatpersonai ir jāmāk savaldīt savas emocijas un asaras. Asaras par bojāgājušajiem ir saprotamas, bet asara tikai tāpēc, ka skolā ir mīļa skolotāja, kas nāk pretim… Tas var radīt neizpratni cilvēkos arī tad, ja asara ir patiesa.»
Jāatgādina, ka Bērziņš, kurš pats par naudas trūkumu nevar sūdzēties, savulaik nosūtījis vēstuli Saeimas Prezidijam, kurai pievienoti grozījumi likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu». Tie rosināja mainīt sociālo garantiju apjomu eksprezidentiem.
Bērziņa iesniegtais likumprojekts piedāvāja atteikties no garantijas, kas nosaka, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. Vienlaikus kā kompensējošs mehānisms tika piedāvāts ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.
Jāpiebilst, ka salīdzinot ar tuvējām Eiropas valstīm, Latvijā ne pirmās valsts amatpersonas atalgojums amata pildīšanas laikā, ne eksprezidentu sociālās garantijas neizskatās pārmērīgi lielas.
BNN jau vēstīja, ka Bērziņš pērn 78 274,83 eiro saņēmis pensijā, 38 068,92 eiro – kā prezidenta algu, 20 722,47 eiro – no SIA BDC MEŽS kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības, bet vēl 2 324,09 eiro – procentu maksājumos no SEB bankas.
Skaidrā naudā Bērziņš uzkrājis 3 500 eiro, bet SEB bankā uzkrāti 2 049 611,09 eiro, kā arī 19 884,35 ASV dolāri. Tāpat deklarācijā norādīti septiņi aizdevumi par kopējo summu 1 095 421,79 eiro. Viens no aizdevumiem ir 564 493,76 eiro apmērā.
Prezidents pagājušajā gadā veicis arī vienu pārdevumu 15 000 eiro vērtībā.
Tāpat Bērziņš pagājušā gada deklarācijā norādījis 37 īpašumus – Drabešos, Līgatnē, Nītaurē, Kolkā, Glūdā, Ādažos, Limbažos un citur.
Prezidentam pieder viena kapitāla daļa zemnieku saimniecībā Kājiņas, kā arī 10 638,81 eiro vērtas 7 477 kapitāla daļas SIA Vaļņu nams 11. Šajā namā atrodas Bērziņa dzīvoklis.
Viņam pieder 2007.gadā ražota Mercedes Benz markas automašīna, kā arī 1992.gadā un 1995.gadā ražoti traktori.
Ref: 102.000.102.9916