Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazinājies to Latvijas mājsaimniecību īpatsvars, kurās naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties nodrošināt noteiktas pamatvajadzības visiem bērniem.
2014.gadā ir samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kurās vairākas reizes gadā visiem saviem bērniem vecumā līdz 15 gadiem nespēj nodrošināt iespēju piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs, piemēram, peldēšanā vai mūzikas nodarbībās (no 21,0% 2009.gadā līdz 13,8% 2014.gadā). Uzaicināt ciemos bērna draugus un ieturēt maltīti 2014.gadā nevarēja atļauties 10,0% mājsaimniecību (2009.gadā – 18,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Tomēr ir pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras visiem saviem bērniem nespēj nodrošināt jaunas drēbes (no 19,8% 2009.gadā līdz 21,0% 2014.gadā) un divus pārus katram gadalaikam piemērotu apavu (no 8,3% 2009.gadā līdz 9,8% 2014.gadā).
Mājsaimniecībās laukos ir ievērojami grūtāk nodrošināt bērnu pamatvajadzības salīdzinājumā ar mājsaimniecībām pilsētā. 2014.gadā 28,9% laukos dzīvojošo mājsaimniecību nevarēja atļauties visiem saviem bērniem iegādāties jaunas drēbes (pilsētās – 17,4%), savukārt 16,4% – bērnu vecumam atbilstošas grāmatas (pilsētās – 6,1%).
Mājsaimniecību spēju nodrošināt noteiktas pamatvajadzības būtiski ietekmē bērnu skaits mājsaimniecībā un ģimenes apstākļi, proti, vai bērnus audzina abi vecāki. Nodrošināt uzturā svaigus augļus un dārzeņus nevarēja atļauties 2,7% mājsaimniecību, kurās pāris audzina vienu bērnu, 12,7% mājsaimniecību, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu, un 13,4% mājsaimniecību, kurās bērnus audzina viens pieaugušais.
Ref: 102.000.102.9949