Pensionāri, kuri pensionējušies pēdējo divu gadu laikā un iepriekš saņēmuši «aplokšņu» algas, atzīst, ka ir izjutuši būtisku ienākumu kritumu. Salīdzinot pirmspensijas ienākumus un pensijas apmēru, vidējais ienākumu kritums veido 52%.
Tikai 33% pensionāru uzskata, ka finansiāli viņi bija labi sagatavojušies savai pensijai. 59% senioru atbildēja, ka, atskatoties pagātnē, viņi saprot, ka vajadzēja veidot papildu uzkrājumus, turklāt tam arī bija finansiālā iespēja. Kaimiņzemēs šādu nožēlu pauž ievērojami mazāk šībrīža pensionāru – 39% igauņu un 32% lietuviešu, secināts SEB bankas pētījumā Pensometrs.
«Tas nozīmē, ka šiem pensionāriem vecumdienās ir jāiztiek ar niecīgiem līdzekļiem, tāpēc likumsakarīgi, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs finansiāli atbalsta vecākās paaudzes radiniekus, ik mēnesi atvēlot vidēji 138 eiro. Savukārt pensionāri, kuri maksājuši nodokļus pilnā apmērā, saņem pensiju vidēji 80% apmērā no iepriekšējās algas. Nemazinoties ēnu ekonomikai, neveidojoties ilgtermiņa uzkrājumiem pietiekamā apmērā un novecojot sabiedrībai, nākotnē ievērojami palielināsies spiediens uz valsts budžetu,» komentē SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Aprēķini liecina, ka 43% Latvijas strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem nākotnē var būt pakļauti nabadzības riskam, jo viņu ienākumi būs mazāki, nekā relatīvās nabadzības slieksnis, kas ir 60% no vidējās algas valstī. 28% strādājošo atrodas vidēja riska zonā, jo viņu ienākumi vecumdienās varētu būt nedaudz virs relatīvās nabadzības sliekšņa. Savukārt 29% strādājošo ienākumi pensijas gados varētu pārsniegt 80% no vidējās darba samaksas – viņi šobrīd atrodas vistālāk no relatīvās nabadzības sliekšņa.
«Lietuvā un Igaunijā ir labāk attīstīts ieradums krāt nākotnei. Lietuvieši tradicionāli uzskatāmi par krājēju tautu – tur vecumdienām uzkrājumus veido visvairāk (39% iedzīvotāju). Savukārt igauņiem ir lielākas iespējas uzkrāt, jo ienākumu līmenis ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Vecumdienām šobrīd gan krāj tikai 27% respondentu, tajā pašā laikā apņemšanās veidot pensijas uzkrājumus ir krietni lielākam skaitam iedzīvotāju, bet daļa no viņiem vēl nav sākuši pensijas uzkrājumu veidošanu. Latvijā tikai 18% iedzīvotāju šobrīd veido uzkrājumus vecumdienām. Tas nozīmē, ka tiek piekopta «strausa» politika vai arī ir paļaušanās uz alternatīvām, kas nodrošinās papildu ienākumus pie pensijas – darba turpināšana pensijas gados, bērnu un radinieku atbalsts. Tomēr tas negarantē pietiekošu ienākumu līmeni vecumdienās. Neveicot uzkrājumus nākotnei un saņemot «aplokšņu algas», cilvēki ir pakļauti nabadzības riskam nākotnē,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Ref: 102.000.102.10103