Šobrīd izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir jāpārskata, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.
Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu minētos MK noteikumus varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus. Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 tūkstošus kases aparātu un aptuveni desmit tūkstošus kases sistēmu. Lai arī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka visus jaunie noteikumi neskars, plānotās izmaksas tāpat sasniedz vairākus desmitus miljonus eiro, portālu BNN informē LTRK.
Saskaņā ar ražotāju pārstāvju teikto, vienas iekārtas cena varētu būt robežās no 2 000 līdz 3 800 eiro, savukārt VID savos atzinumos norāda, ka iekārtas cena nepārsniegs 510 eiro, lai gan jau tagad daudzas kases iekārtas maksā vairāk nekā 2 000 eiro. «Izstrādātie noteikumi paredz, ka Latvijā būs pasaulē pilnīgi unikālas iekārtas, tādēļ arī paredzamās izmaksas sanāks tik lielas. Pasaulē nav līdzīgu prototipu, ko mēs varētu pārņemt, tādējādi ieekonomējot līdzekļus, tāpēc esam bažīgi par kļūdainiem aprēķiniem un paredzamajām investīcijām un to ietekmi uz uzņēmēju dzīvotspēju, un preču un pakalpojumu cenām gala patērētājam,» saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Izstrādātie noteikumi nedos cerēto pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo čeku neizsniegšanas problēmu reforma nerisinās, savukārt attiecībā uz iejaukšanos kases aparātos – tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, savukārt, tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk centīsies to darīt arī turpmāk, jo noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās. «Ja reiz jau šobrīd VID var konstatēt tik daudzos gadījumos iejaukšanos kases aparātos, kāds ir pamats domāt, ka tas neturpināsies ar jaunajiem aparātiem? Ir acīmredzami, ka šeit risināmā pamatproblēma ir nevis ar kases aparātiem, bet gan ar atbildības regulējumu,» uzskata Endziņš.
Ņemot vērā minēto, LTRK, pārrunājot izveidojušos situāciju ar biedriem, saskata trīs galvenos darbības virzienus, kas daudz ātrāk, efektīvāk un lētāk risinātu problēmu. Pirmkārt, pārskatīt atbildības tiesisko regulējumu, apsverot iespēju noteikt personām, kas veikušas darījumu dzēšanu vai sagrozīšanu, atbildību normatīvajos dokumentos. «Esam pārliecināti, ka nav jāizdomā un jāievieš kaut kas pilnīgi unikāls un pasaulē neeksistējošs, bet gan jāsakārto sistēma tā, lai gan uzņēmumi jeb kases aparātu lietotāji, gan servisa dienesti baidītos pārkāpt likumu,» teic Endziņš, piebilstot, ka šādi risinājumi neprasītu būtiskas investīcijas un tik apjomīgas reformas, ietekmējot ikvienu tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju. Turklāt, nepieciešamās izmaiņas normatīvajos dokumentos ir iespējams veikt jau tagad un reālas pozitīvas izmaiņas panākt ļoti drīz.
Otrkārt, uzlabot jau esošos kases aparātus (līdz gada apgrozījumam 1,5 miljoni eiro vienā tirdzniecības vietā), aprīkojot tos ar fiskālajiem blokiem, kas nodrošinātu nedzēšamu un VID pieejamu informāciju, un, treškārt, nekavējoties revidēt jau pašreiz apstiprināto VID kases aparātu un sistēmu sarakstu, lai svītrotu no tā tādas iekārtas, ar kurām viegli manipulēt, dzēšot būtisku informāciju par darījumiem.
Ja MK noteikumi tomēr tiek pieņemti esošajā redakcijā, jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, jāparedz objektīvs un pamatots kases aparātu un sistēmu nomaiņas termiņš, ņemot vērā, ka unikālo iekārtu saražošanai un testēšanai objektīvi būs nepieciešams vismaz 1,5 gads, savukārt, kases aparātu un sistēmu nomaiņai, ņemot vērā apkalpojošo dienestu kapacitāti, vēl vismaz 2 – 3 gadi. Otrkārt, šā brīža ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmējiem jau tā ir nepietiekami apgrozāmie līdzekļi, tāpēc pārāk straujš papildus investīciju slogs var atsaukties uz uzņēmumu izaugsmi un/vai uz cenu pieaugumu gala patērētājam. «Ja reiz valsts iestādes ir tik pārliecinātas, ka reforma dos tik ievērojamu ēnu ekonomikas mazināšanos un budžeta ienākumu palielināšanos, valsts tikai iegūtu nofinansējot uzņēmējiem jauno kases iekārtu iegādi, kā to darīja Ungārijā,» norāda Endziņš.
LTRK plāno vērsties ar vēstuli pie augstākajām Latvijas amatpersonām, aicinot rast optimālu un uzņēmējdarbībai tik būtiska jautājuma risinājumu.
BNN jau vēstīja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta domām, «stingrākas tehniskās prasības kases aparātiem nepieciešamas, lai izslēgtu krāpniecības gadījumus, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem, kā rezultātā netiek uzrādīti uzņēmumu gūtie ienākumi pilnā apmērā, un netiek nomaksāta valsts budžetā ieskaitāmā uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtība nodokļa summa.»
Tāpat ziņots, ka Latvijas Reģionu apvienība (LRA) jau gada sākumā vēstulē finanšu ministram Jānim Reiram lūgusi pārskatīt Ministru kabineta noteikumus, kas uzņēmumiem, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, uzliek par pienākumu ieviest jaunas paaudzes kases aparātus un kases sistēmas.
LRA, izprotot kādu papildus administratīvo un izmaksu slogu šo noteikumu normas uzliek uzņēmējiem, īpaši lauku reģionos, rosinājusi atļaut izmantot pašreizējām likuma normām atbilstošos un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētos kases aparātus līdz to pilnīgam nolietojumam.
Ņemot vērā, ka gan uzņēmēji reģionos, gan uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas jau vairākkārt ir paudušas bažas par iespējām pildīt šo noteikumu normas un pamatoti iebildušas pret tām, LRA vēstulē finanšu ministram aicina jauno kases aparātu un sistēmu ieviešanu īstenot pakāpeniski, ievērojot saprātīgus pārejas termiņus, un nosakot, ka jaunus, augstākas klases kases aparātus uzņēmumam ir jāiegādājas, kad iepriekš iegādātie ir fiziski nolietojušies.
Kā vēstīts, viens no pēdējā laikā kontroles pasākumos arvien biežāk konstatētajiem virzieniem, kurā notiek apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu.
Šāda veida pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti uzņēmumos, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecību, kā arī tirdzniecības uzņēmumos.
Šā gada 7.maijā visā Latvijā kopumā tika veiktas 194 elektronisko kases aparātu un sistēmu izmantošanas tematiskās pārbaudes, kuru rezultātā 81% gadījumu tika konstatēti dažādi pārkāpumi. Pārbaužu laikā tika izņemti kases aparāti papildu pārbaužu veikšanai, savukārt par pārkāpumiem ir uzsākta lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās.
Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos VID ir veicis 775 tematiskās pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem, kuri savā pamatdarbībā ieņēmumu reģistrēšanai izmanto kases aparātus. 65% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kas jau atkal liecina, ka uzņēmumi, iespējams, veic darbības ar mērķi slēpt realizācijas ieņēmumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu un tādējādi izvairītos no nodokļu nomaksas pilnā apmērā.
Ref: 102.000.102.10173