Ļoti bieži negadījumi sākas pavisam nevainīgi: makšķerējot kopā ar draugiem, dodoties pārgājienā pa meža taku, medībās. Pēkšņi kaut kas noiet greizi, un tu nonāc briesmās. Izdzīvošanas eksperti iesaka vispirms mēģināt nomierināties un izdomāt loģisku plānu, ko darīt tālāk, taču bieži vien cilvēki, kuri nav pietiekami sagatavojušies, pieļauj kļūdas, no kurām ir viegli izvairīties.
Nepareizi aprēķināti riski
Pirms jebkura izbrauciena brīvā dabā ir vērts apsēsties un mirkli apdomāt, ar kādām negaidītām situācijām var nākties saskarties, kas jāņem līdzi, lai nodrošinātos pret neparedzētiem gadījumiem. Sērkociņi? Lukturītis? Spogulītis? Kā saka militāristi: ja tev nav plāna, tad tu ieplāno kļūdas. Starp citu, ir vērts pārliecinieties, vai mašīnas avārijas komplekts ir vietā.
Nepareizi izvēlēts apģērbs
Pareizi būtu saģērbties mazliet siltāk, nekā normāli ir nepieciešams. Galu galā, vienmēr var novilkt kreklu vai džemperi un ielikt to somā. Tas ir daudz labāk, nekā salt un domāt par jaku, kas palikusi skapī. Pasākumiem brīvā dabā vislabāk izvēlēties jaku un bikses, kas saglabā siltumu arī tad, ja samirkst.
Labu navigācijas rīku trūkums
Cilvēki, kas dodas dabā bez kartes, kompasa vai GPS, teju vai flirtē ar nelaimi. Ikviens, kas staigājis pa mežu, zina, ka pat vislabākais dabas pazinējs var apmaldīties dažās minūtēs. Svarīgākais ir atcerēties, ka divi ir labāk nekā viens, proti, nav vērts paļauties tikai uz GPS. Ideāli, ja ir pamatzināšanas, kā noteikt atrašanās vietu pēc saules vai zvaigznēm. Iespējams, ir vērts padomāt par mobilā telefona lādētāju, ko darbina saules baterijas.
Sliktas praktiskās iemaņas
Skautu devīze ir: «Esi sagatavots», taču diemžēl lielākā daļa cilvēku, kas nokļūst nelaimē neskartā dabā, ir pilnīgi nesagatavoti. Lūk, piecas pamatlietas, kuras ir vērts iemācīties un kuras ļaus neapjukt kritiskā situācijā: jāmāk izveidot segtu patvērumu vai vismaz uzcelt telti, jāzina, kā pasaukt palīgā, jāzina, ko var ēst un kā to atrast, kā iegūt un saglabāt uguni, kā atrast ūdeni un kā to padarīt dzeramu.
Nav pajumtes
Ir tikai divas kļūdas, kas var maksāt dzīvību, ja nokļūsti ārkārtas situācijā tālu prom no cilvēkiem – nav telts vai arī nav zināšanu, kā izveidot pajumti no dabas materiāliem, kas ir apkārt. Būt sausumā ir pirmais izdzīvošanas nosacījums.
Netiek iekurts ugunskurs
Ugunij ir milzīga nozīme, ja nonāc kādā ārkārtas situācijā. Tā ir iespēja sasildīties, uzvārīt un attīrīt ūdeni, spilgta liesma naktī aizbaidīs plēsējus. Naktī degošs ugunskurs ir redzams ļoti tālu, savukārt dienā tevi var palīdzēt atrast dūmi. Ir vērts zināt dažas uguns iegūšanas metodes, taču vislabāk ir paņemt līdzi lietas, kas ļauj iegūt uguni: spogulīti, šķiltavas, mitrumizturīgus sērkociņus vai nopirkt īpašu posas saišķīti. Tāpat neaizmirsti, ka arī brilles var noderēt uguns iegūšanai, ja tās iespējams pārvērst palielināmajā stiklā.
Nav iespēju signalizēt par notikušu nelaimi
Iemaņas signalizēt par notikušu nelaimi un saukt palīgā ir svarīga prasme. Ikvienā veikalā dabas draugiem atradīsi visdažādākās ierīces, tostarp svilpes, spogulīšus, tālu spīdošus lukturīšus. Ja nekā tāda nav, tad ārkārtas signālu var sūtīt izmantojot dabā atrodamos priekšmetus. Pirms tam iedomājies sevi glābēju vietā, kā viņi tevi vislabāk varētu ieraudzīt? Starp citu, trīs ugunskuri trīsstūrī vai taisnā līnijā ir tieši tāds pats starptautiski briesmu signāls kā SOS.
Netiek meklēts ūdens
Mēs visi labi zinām, ka cilvēks nespēj ilgi iztikt bez ūdens. Taču ārkārtas situācijā problēmas var radīt gan netīrs ūdens, gan tā trūkums. Ir vairākas metodes, kā iegūt dzeramo ūdeni (uzvārīt, attīrīt ar īpašām tabletēm vai filtriem), var arī savākt lietus ūdeni vai rasu.
Ref: 102.000.102.10215