«Grieķija pašlaik ir nonākusi tuvu tam, lai iekšējo norēķinu nodrošināšanai būtu spiesta izlaist savu individuālo valūtu, tādējādi faktiski izstājoties no eirozonas. Šāda iespējamība šobrīd ir stipri virs 50%,» norāda ekonomists, CBL Asset Management valdes loceklis Zigurds Vaikulis.
Viņš piebilst, ka situācija neapšaubāmi ir vēsturiska, un nav nekāds brīnums, ka teju visas pasaules uzmanība ir pievērsta Grieķijai.
«Mēs Latvijā, par laimi, uz visu šo «uguņošanu» varam noskatīties no malas. Būtu pārgalvīgi un vīzdegunīgi teikt, ka Grieķijas problēmas uz Eiropu un, attiecīgi uz Latviju neatstās pilnīgi nekādu ietekmi. Ietekme būs, tā būs negatīva, tomēr Latvijas gadījumā minimāla,» skaidro eksperts.
Pēc viņa sacītā, tiešie efekti uz Latviju – caur ārējās tirdzniecības kanālu – būs niecīgi, jo Latvijas eksports uz Grieķiju veido 0,2% no kopējā eksporta un 0,1% no mūsu iekšzemes kopprodukta (IKP). Arī sekundārie tirdzniecības efekti būs tuvi nullei. Relatīvi ciešas tirdzniecības saites ar Grieķiju, kas varētu atstāt redzamu ietekmi uz šo valstu ekonomiskām, ir Bulgārijai, Kiprai un Rumānijai, bet savukārt Latvijai šīs valstis ir ekonomikas mērogā maznozīmīgi partneri.
«Nedaudz grūtāk novērtējama ir finanšu kanāla ietekme. Tiešā veidā Latvijas banku ekspozīcija vai pensiju fondu ieguldījumi Grieķijā, pieņemu, ir apaļa nulle. Arī citu Eiropas valstu banku sektori pēdējo četru, piecu gadu laikā ir strauji mazinājuši Grieķijas riskus, līdz līmeņiem, ko var uzskatīt par sistēmiski maznozīmīgiem. Tajā pašā laikā stress pasaules finanšu tirgos pašlaik ir pieaudzis, un, kā liecina pieredze, tirgi prot no mušas uzpūst ziloni. Uzmanīgi sekosim līdzi notikumu attīstībai, tomēr objektīvi pārliekam satraukumam un panikai, manuprāt, nav pamata,» uzsver Vaikulis.
BNN jau rakstīja, ka Grieķijā ir mazliet vairāk to vēlētāju, kuri vēlas, lai valdība piekristu valsts tēriņu samazināšanas prasībām, ko izvirzījuši starptautiskie aizdevēji, liecina Grieķijas sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultāti publicēti 48 stundas pirms izšķirīgā referenduma.
Grieķu laikrakstā «Etnoss» piektdien publicēti autoritatīvā institūta ALCO veiktās aptaujas rezultāti, kas liecina, ka referendumā «par» balsos 44,8% vēlētāju, bet 43,4% noraidīs konsolidācijas prasības, kuru īstenošanu aizdevēji pieprasa no valdības apmaiņā pret tā saukto trešo starptautiskā aizdevuma paketi.
Savukārt 11,8 vēlētāju vēl neesot izlēmuši, kā balsot referendumā – aptaujas rezultātus citē Reuters.
Situācijā, kad Grieķijā ir slēgtas bankas, naudas izņemšanai noteikti griesti 60 eiro apmērā un pieaug sabiedrības neapmierinātība, tautas nobalsošana varētu izšķirt, vai Grieķija saņems akūti nepieciešamo aizdevumu apmaiņā pret skarbiem taupības pasākumiem, kas skartu arī valsts sociālo fondu, vai grims dziļāk tautsaimniecības krīzē.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka 74% vēlētāju vēlas, lai Grieķija paliktu pie eiro valūtas, 15% vēlas atgriezties pie nacionālas valūtas, bet 11% nav viedokļa šajā jautājumā, ziņoReuters.
Tāpat vēstīts, ka Grieķija otrdien, 30.jūnijā, nokavējusi termiņu, kādā tai bija jāveic aizņēmuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardu eiro apmērā, kļūstot par pirmo ekonomiski attīstīto valsti, kas nav spējusi samaksāt savu parādu.
Starptautiskais Valūtas fonds apstiprinājis, ka Grieķija nav veikusi maksājumu, kura termiņš bija 30.jūnijs, uz ko reaģējušas reitingu aģentūras, pazeminot Grieķijas parādsaistību vērtējumus.
Ref: 102.000.102.10221