Valdība pirmdien, 6.jūlijā, atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu, paredzot, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņems 250 bēgļus.
Kā zināms, Eiropas Savienības valstu un valdības vadītāju sanāksmē 25. un 26.jūnijā tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.
Ņemot vērā Eiropadomes jūnijā dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar personu nesamērīgu un ārkārtas pieplūdumu, Latvija piekrīt vienreizējam ieguldījumam, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.
«Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to, Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm ir gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā, divu gadu laikā uzņemot 250 patvēruma meklētājus, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes, kas atrisina situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā,» uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Ministrs arī norāda, ka «cilvēkiem, kuri tiks pārvietoti, ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, jo mītnes zemēs tiek apdraudēta viņu dzīvība vai veselība un tāpēc viņi bēg no politiskas vai cita veida vajāšanas.»
Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārvietošana no vienas valsts uz otru valsti nav vienīgais solidaritātes izpausmes veids. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar citiem risinājumiem, kas novērš migrācijas plūsmu cēloņus bēgļu mītnes zemēs, norāda ministrijā.
Īstenojot pasākumus solidaritātes jomā, Latvija tāpat kā līdz šim turpinās atbalstīt Vidusjūras reģiona valstis, stiprinot FRONTEX kopējo operāciju kapacitāti, piedaloties šajās operācijās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu, kā arī nodrošinot atbilstošus ekspertu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja īstenotajās iniciatīvās.
Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā gan ES iekšienē, gan arī no trešajām valstīm, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.
Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela papildus personu skaita pieteikumu apstrādi. Pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam. Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6 000 eiro par katru pārvietoto personu, tāpat no šī finansējuma varēs segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā (valodas, izglītības un citi jautājumi), gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai.
No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1 440 patvēruma meklētāji (2014.gadā – 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). 2015.gadā saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un divi atkārtotie iesniegumi. Šogad alternatīvais statuss piešķirts sešām personām. Nav piešķirts neviens bēgļa statuss.
Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā – Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas – 2014.gadā un 2015.gadā – 75 un 28 personas.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.
Ref: 102.000.102.10233