Latvijā preču un pakalpojumu cenas vēl aizvien nepieaug. Pēc šajā nedēļā publicētajiem Latvijas Statistikas pārvaldes datiem gada vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies vien par 0,6%.
Ekonomikai tas nenozīmē neko labu, lai arī ierindas patērētāji tā nedomā, jo daudzu preču cena samazinās un tās kļūst pieejamākas. Tomēr, saskaņā ar tradicionālām ekonomikas teorijām, veselīgā ekonomikā inflācijas līmenim jābūt 4-5% robežās. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, Latvijas ekonomikas stāvoklis ir «ne šāds, ne tāds» vai veselīgas stagnācijas stāvoklī. Atliek vien minēt, kā stagnācija var būt «veselīga», ja pats vārds nozīmē sastingumu.
Kopumā Latvijas centrālās bankas vadītājs pēdējā laikā ir nācis klajā ar vairākiem interesantiem paziņojumiem. Šonedēļ viņš plašākai sabiedrībai apgalvoja, ka Latvija no Grieķijas krīzes necietīs, bet tieši otrādi – iegūs, jo ilgtermiņa perspektīvā eirozona kļūs spēcīgāka. Latvija Grieķijai naudu nav aizdevusi un nekādā veidā nav ar to saistīta, bet eirozona šobrīd ir ļoti stabila, paziņoja Rimšēvičs.
Eirozona, kuras locekle ir arī mūsu valsts, pat pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā šīs dienvidu valsts iedzīvotāji, maigi sakot, atteicās atgriezt starptautiskajiem aizdevējiem miljardiem lielos parādus, pagaidām tiešām demonstrē stabilitāti. Eiro kurss pret ASV dolāru, lai arī šajā nedēļā krities, taču nenozīmīgi un vēl aizvien tiek pārdots aptuveni par 1,1 dolāru. «Acīmredzams, ka joprojām pastāv daudz risku. Taču, ja paskatīties uz eiro, izskatās, ka tas ir stabilāks, nekā visi uzskatīja,» paziņojis IG Ltd. tirgus analītiķis Stens Šamu.
Lai arī Grieķijas parādu krīze vēl nav atstājusi ievērojamu ietekmi uz valūtas bloka valstīm, tā jau ietekmējusi ārpus eirozonas esošās valstis – Šveici, Zviedriju, Lielbritāniju, Poliju. Kā norāda aģentūra Bloomberg, Grieķijas krīze uztaustījusi galveno kanālu pa kuru izplatīties uz citām valstīm – valūtas tirgu ar kopējo apjomu 5,3 triljoni dolāru dienā.
Šveices Nacionālo banku un Zviedrijas Riksbank uztrauc iespējamā eiro pavājināšanās Grieķijas krīzes dēļ. Abi regulatori cenšas paskubināt inflāciju, bet valūtu nostiprināšanās šo uzdevumu apgrūtinās. Anglijas Banka, kuras mārciņa pagājušajā nedēļā uzlēca septiņu gadu augstākajā punktā attiecībā pret eiro, arī bažījas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos ar šāda valūtas maiņas kursu.
Spānijas lielākās bankas Banco Santander Londonas valūtas stratēģijas nodaļas vadītājs Stjuarts Benets norādījis, ka valstīm ar tādām valūtām kā Zviedrijas kronas un Šveices franks, vajadzētu satraukties par eiro pavājināšanos. Tāda situācijas attīstība cīņu ar zemu inflāciju tikai sarežģīs. Diezin vai Anglijas Banka stiprinās sterliņu mārciņas kā aizsardzības aktīvu. Eiropas problēma ir kļuvusi par globālu risku valūtas tirgū. (Un šeit ir vērts atgādināt lielākajai ļaužu daļai nemanāmo mijiedarbību starp valūtas veselību un veselīgu valūtu cenu pieaugumu.)
Jūnijā, kad Grieķijas valdības un kreditoru sarunas nonāca strupceļā, Šveices Centrālā banka pārdeva frankus, lai ierobežotu savas valūtas nostiprināšanos. Drīz vien Zviedrijas Centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmi, kas jau atradās zem nulles, lai apturētu kronas nostiprināšanos, kas savukārt varētu izsaukt deflāciju. Zviedrijas regulators norādīja, ka Grieķijas krīzes radītās sekas ir grūti novērtēt.
Varētu šķist: kāds mums sakars ar problēmām, kas sākušās šajās valstīs? Vistiešākais: tajās strādā pietiekoši daudz mūsu valsts iedzīvotāju, kuru ienākumi pastarpināti (piemēram, ar radiniekiem sniegto palīdzību, vai iepriekš paņemtu kredītu apmaksu) nonāk Latvijas ekonomikā. Tā kā par Rimšēviča paziņojumu, ka Grieķijas krīze mūs neskars, vēl varētu pastrīdēties.
Latvijas «zaļais zelts»
Ekonomika ar to arī ir pārsteidzoša, ka ir paradoksu pilna un bieži vien atspēko gudras teorijas. Piemēram, Latvija var nopelnīt ap 300 miljoniem eiro gadā uz Krievijas sankcijām pret… Somiju. Tas notiks tajā gadījumā, ja Krievija pārtrauks piegādāt kokmateriālus Somijai, un tādā gadījumā somi sāks cirst Latvijas mežus.
Somijas kokrūpnieku asociācijas Metsäteollisuus Krievijas nodaļas vadītājs Jukka Halonens intervijā telekanālam Yle izteicies, ka iespējamie ierobežojumi no Austrumu kaimiņa puses ir negaidīts jaunums. Pēc Halonena rīcībā esošajiem datiem, 13% no svaigās koksnes, kas 2014.gadā nonākusi Somijas kokapstrādes rūpniecībā, ir nākusi no Krievijas, un tās vērtība veido aptuveni 300 miljonus eiro. Daļu no Krievijas ievestās koksnes var kompensēt ar pašas Somijas un citu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, koksni.
Kokapstrāde vēl aizvien ir tas Latvijas apstrādes rūpniecības sektors, kas nodrošina nozarē pozitīvu izaugsmes dinamiku. Kā informēja Centrālā Statistikas pārvalde, 2015.gada maijā kopējais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms gada griezumā pieaudzis par 6,5%, bet apstrādes rūpniecības, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par «īsto» ražošanu, par 8,5%.
Lai arī ne tuvu visiem Latvijas uzņēmējiem šis gads ir veiksmīgs, kopumā ražošana Latvijā turas samērā labi. Papētot detalizētāk, redzams, ka kritums aizvien saglabājas tajās nozarēs, kas vēl aizvien ir cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Galvenokārt tās saistītas ar pārtikas rūpniecību un tekstilrūpniecību.
Vienlaikus Latvijas rūpniecības lielākais sektors – kokapstrāde – vēl aizvien saglabā pozitīvu dinamiku. Maijā, gada griezumā, produkcijas izlaides indekss pieaudzis par 2,7%, piecu mēnešu laikā par 6,9%. Statistiku pozitīvi ietekmēja lielās granulu ražotnes atklāšana Gulbenē 2014.gada otrajā pusē, kā arī gada sākumā izveidojusies labvēlīgā situācija Eiropas zāģmateriālu tirgū.
Tomēr, kā norādījis Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Igors Krasavcevs, jūnijs tik veiksmīgs vairs nebūs. Vētras Vācijā un Polijā radījušas vējgāzes un šobrīd šajās valstīs ir daudz lēta kokmateriāla, kas, protams, Latvijas produkciju dara mazāk konkurētspējīgu.
Ref:017.010.103.7627