Lai gan lēmumu par Latvijas nostāju saistībā ar jauno palīdzības programmu Grieķijai var pieņemt valdība, to vajadzētu apstiprināt arī Saeimā, norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Premjerministre uzsvēra, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir uzticība, ka Grieķija var atmaksāt aizdevumu un veikt reformas, un pirmā šāda «uzticības pārbaude» ir Grieķijas parlamenta balsojums trešdien.
Straujuma skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem «sarunu procesa uzsākšana un arī piekrišana dot aizdevumu ir valdības lēmumus», tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimas Eiropas lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras par šo jautājumu varētu spriest augusta beigās.
Pēc valdības sēdes Straujuma sacīja, ka Latvija sekos līdzi tam, vai Grieķijas valdība trešdien apstiprinās plānotās reformas, un attiecīgi šo piektdien, 17.jūlijā, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēdē, kurā Latvijas valdība finanšu ministram Jānim Reiram dos mandātu piedalīties eirozonas finanšu ministru lemšanā par to, vai sākt sarunas ar Grieķiju par atbalsta programmu.
Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka šis jautājums ir valdības kompetencē, tomēr tas neliedz vērsties parlamentā un lūgt piekrišanu valdības lēmumam, un rosināt plašāku diskusiju.
Straujuma jau iepriekš pauda, ka Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas. «Mēs novērtējam Grieķijas iesniegtos priekšlikumus, tomēr solījumi vien nav pietiekami, mums jāredz konkrēti darbi un tūlīt pat,» iepriekš sacīja Straujuma. Pēc viņas domām, ir zaudēta uzticība Grieķijas solījumiem, tāpēc vienīgā iespēja Grieķijai atgūt uzticību ir nekavējoties panākt reformas pensiju sistēmā, nodarbinātībā un privatizācijā.
Lēmums par trešās Grieķijas palīdzības programmas īstenošanu un tās apmēru varētu tikt pieņemts augustā, ja tuvākajās dienās grūtībās nonākusī valsts pieņems vairākus būtiskus likumus reformu jomā, pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Līdz ceturtdienai Grieķijai ir jāpieņem grozījumi vairākos likumos, kas paredz reformas valstī. Ir jāgroza likums par pievienotās vērtības nodokli, likums par pensijām, par darba tirgu un arī par privatizāciju. Ja reformas tiks nostiprinātas likumos līdz ceturtdienai, eirozonas finanšu ministri lems, vai sākt sarunas par atbalsta programmu, skaidroja Reirs.
Taču tas vēl nenozīmē atbalsta programmas atvēršanu. Ja Grieķija laikus pieņems nepieciešamos likumu grozījumus, institūcijas – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija – četru līdz sešu nedēļu izvērtēs Grieķijas palīdzības pieprasījumu, pieprasītās palīdzības apmēru un tad sāks veidot palīdzības programmu.
Līdz ar to eirozonas dalībvalstis ne ātrāk kā augusta vidū pieņems lēmumu par palīdzības programmas atvēršanu, skaidroja Latvijas finanšu ministrs.
Tātad arī Latvijā par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iesaistīšanos Grieķijas glābšanā varētu lemt ne ātrāk kā augustā.
Tikmēr Latvijas Finanšu ministrija informē – ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.
Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašnieci jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. Latvijas balsstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.
No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA, skaidro ministrijā.
Par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi. Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists, norāda ministrijā.
Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no ESM līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.
Ref: 102.000.102.10309