Iedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par reālu problēmu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī valsts pastāvēšanai mums tik pierastajā veidā. Demogrāfi brīdina: ja Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāks dzims maz bērnu un tie turpinās pamest valsti, Latvijas iedzīvotāju skaits šī gadsimta vidū var sarukt līdz 1,3 miljoniem cilvēku.
Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ publicēja datus par dzimušo un mirušo skaitu Latvijā 2015.gada pirmajos sešos mēnešos. Pirmajā mirklī skaitļi nešķiet traģiski – pirmajā pusgadā piedzimuši vien par 147 jeb 1,4% mazāk bērnu nekā tajā pašā laika posmā pērn. Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs tajā saskata brīdinājuma signālu. Pēc viņa domām. tas var liecināt par vecāku kopējo nedrošību par nākotni un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājus nākamajos gados. Un viņa bažas nav veltīgas.
Kopš 1990.gada, kad Latvija nostājās uz neatkarības ceļa, iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par ceturto daļu. 90.gadu sākumā bija pirmais aizbraukšanas vilnis. Tad galvenokārt aizbrauca militārpersonas ar ģimenēm, kā arī krievvalodīgie, kas izvēlējas dzīvot savā etniskajā dzimtenē – Krievijā.
2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet tas neapturēja iedzīvotāju aizplūšanu, tieši otrādi – pat palielināja, jo daudzi devās strādāt ārzemēs, kas noveda pie iedzīvotāju skaita samazināšanās par 10%. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē vai atgriežas, ir mazāk bērnu. Dzimstības koeficients ir 1,2 bērni ģimenē, un pēc šī rādītāja Latvija ierindojusies priekšpēdējā vietā Eiropā. Turklāt šis rādītājs ir daudz zemāks par to, ko eksperti uzskata par minimālo koeficientu, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa – 2,1 bērns ģimenē.
Ja nekas nemainīsies, tad gadsimta beigās Latvijā gandrīz nebūs iedzīvotāju, uzskata Mežs (kuram, starp citu, ir seši bērni). Viņa aplēses ir sekojošas: ja turpināsies pašreizējā tendence, tad valsts iedzīvotāju skaits 2050.gadā būs samazinājies līdz 1,3 miljoniem cilvēku.
Un tā nebūt nav fantastika. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja 2015.gada janvārī bija reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, tad jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 cilvēkiem mazāk.
Laipni lūgti valstī bez iedzīvotājiem
Ja situācija nesāks kardināli mainīties, sekas ekonomikā būs tik ievērojamas, ka visu paredzēt nav iespējams. Taču par dažām jau tagad ir skaidrs. Mazāk iedzīvotāju nozīmē mazāk strādājošo, mazāk samaksātu nodokļu, mazāk patērētāju un mazāk iegādāto preču un nopirkto pakalpojumu. Mazāk jaundzimušo tagad nozīmē, ka pēc 20-25 gadiem darba paaudžu maiņa nebūs plūstoša. Nebūs, kas nomaina gados vecākos darbiniekus, tāpēc viņiem nāksies strādāt vēl ilgāk un ne tikai tāpēc, ka trūktu jauno speciālistu, bet arī tāpēc, ka pie pašreizējās solidārās pensiju sistēmas, kad pensija tiek maksāta no strādājošo nodokļiem, nebūs no kā maksāt pensiju.
Garāks darba mūžs, kas attīstoties šādam scenārijam ir tikai loģisks, ir mazākā problēmas daļa. Daudz svarīgāk ir tas, vai šie cilvēki spēs strādāt, teiksim, 70-75 gadu vecumā? Pagaidām Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir normāls, un, ja valstij būs nepieciešams, lai cilvēki, kuriem tagad ir 40-45 gadi, varētu pilnībā strādāt arī pēc 25-30 gadiem, tad jau šobrīd ir nepieciešams domāt par slimību profilaksi, uzsverot profilaktiskās medicīnas lomu. Galu galā šiem cilvēkiem būs ne tikai ilgāk jādzīvo, bet arī vecumā jāsaglabā laba fiziskā un intelektuālā forma.
PIeaugot gados vecāko iedzīvotāju skaita proporcijai, notiks arī pašas ekonomikas pārkārtošana, kurā aizvien vairāk iezīmēsies vecākās paaudzes vajadzības. Līdz šim ekonomikas nozares orientējās galvenokārt uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Un tas nozīmē, ka pēc 20-30 gadiem Latvija būs tāda valsts, kādu šobrīd ir pat grūti iztēloties.
Savējie vai svešie
It īpaši, ja tie 250 bēgļi no trešajām valstīm, ko Latvija gatavojas uzņemt tuvāko divu gadu laikā sāks aktīvi vairoties. Var jau būt, ka mūsu valstī nedominēs melnā ādas krāsa, kā brīdina daži «eksperti», taču pieaugot citu nacionalitāšu, un, kas svarīgāk, islamticīgo iedzīvotāju īpatsvaram, viss mainīsies. Tā ir ne tikai cita reliģija, tā ir cita domāšana un cits dzīvesveids, citas paražas, patērētāju ieradumi, pat citāds apģērbs un ēdiens.
Piemēram, tajās Eiropas valstīs, kur jau ir daudz musulmaņu, saasinās jautājums par daudzsievības juridisko statusu. Kā zināms, tāds pastāv mūsdienu musulmaņu tautām. Pēc ebreju likumiem daudzsievība ir aizliegta un drīkst būt tikai viens vīrs ar visiem no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Musulmaņiem bez oficiālās (pēc dokumentiem) sievas drīkst būt vel divas vai trīs, kas ir sievas islāma sapratnē, bet neskaitās tādas pēc tās valsts izpratnes, kurā tie dzīvo.
Šīs sievietes un viņu bērni paliek aiz valsts sociālās sistēmas robežām – viņi nevar pretendēt uz pabalstiem un sociālo palīdzību. Un eiropieši lauza galvu par to, kā bez daudzsievības atzīšanas par likumīgu, nodrošināt šīm sievietēm un viņu atvasēm sociālās garantijas. Ar šo dilemmu agri vai vēlu saskarsies arī Latvija un šī brīža diskusijas par to vai atļaut viendzimuma laulības būs vien bērna šļupsti.
Turklāt kā rāda citu valstu prakse, austrumu tautas slikti integrējas vietējā sabiedrībā un darba tirgū, dodot priekšroku dzīvošanai savā nošķirtā sabiedrībā.
Mazāk cilvēku – mazāk trūcīgo
No iedzīvotāju skaita samazināšanās ir arī labums, tiesa gan – acumirklīgs. Reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pusgada laikā samazinājies gandrīz par 10 tūkstošiem cilvēku, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācijas. Janvārī valstī bija reģistrēti 65 461 trūcīgie, bet jūnijā — 55 597.
Un tas ir saistīts ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā jau iepriekš minēts, janvārī Latvijā reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, bet jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 iedzīvotājiem mazāk. Salīdzinot ar maiju, trūcīgo skaits jūnijā samazinājies par 3 278 cilvēkiem. Tāpat skaits samazinājies arī maijā, aprīlī un martā. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 2,81% reģistrēti kā trūcīgi.
Attiecīgi samazinās arī summas, ko pašvaldības tērē pabalstiem. Jūnijā pašvaldību sociālie dienesti pabalstiem tērējuši 2,989 miljonus eiro, bet maijā – 3,299 miljonus eiro.
Tāpat arī negatīvie demogrāfiskie rādītāji īstermiņā var nedaudz atvieglināt nastu budžetam. Samazinās izmaksas tādās pozīcijās kā: piedzimšanas pabalsti, bērna kopšanas pabalsti, bet pēc pāris gadiem mazāk līdzekļi tiks izmantoti tādiem maksājumiem no valsts un pašvaldību budžeta kā: bērnudārzu līdzfinansējumam, skolas pusdienām.
Lūk, arī gatavi priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai šajā nedēļā premjerministres Laimdotas Straujumas izveidotajai darba grupai. Šī grupa, kurā ietilps Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvji, sankciju kara apstākļos starp ES un Krieviju, un no tā izrietošām Latvijas ekonomikas attīstības problēmām, meklēs iespējas nākamgad samazināt budžeta izdevumus.
Ref:017.010.103.7655