Valdība pirmdien, 17.augustā, atbalstīja nacionālo pozīciju saistībā ar palīdzības sniegšanu Grieķijai, norādot, ka Latvija neatbalsta parādu norakstīšanu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc valdības ārkārtas sēdes pavēstīja, ka valdība ir atbalstījusi trešās aizdevuma programmas sākšanu. Latvija neatbalstīs, ka parāda norakstīšana varētu notikt uz valsts budžeta rēķina. Šāda situācija esot jāgarantē.
Palīdzības programma Grieķijai paredz, ka tai nauda tiks izmaksāta tikai par padarītajiem darbiem, kas arī nozīmē, ka maksājumi tiks sadalīti mazākās daļās, informēja finanšu ministrs Jānis Reirs. «Mēs vērosim, kā darbu veic [Grieķijas] izpildvara – kā reformē darba tirgu, ekonomiku,» teica ministrs. Vienlaikus viņš atzina, ka līdz šim Grieķijas paveiktais ir iespaidīgs ceļā uz starptautiskās palīdzības saņemšanu.
Tāpat Latvijas pozīcijā norādīts, ka tā vēlas, lai valstīm, kurām ir mazāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, būtu jāiemaksā mazākas summas. Tādas ir Baltijas valstis un Slovākija. Šādai nostājai piekritušas arī Somija un Slovēnija.
Lai gan Latvija ir definējusi savu pozīciju par parādu norakstīšanu, sarunās tā netiks izmantota, lai nerastos priekšstats, ka Latvija pieļauj parādu norakstīšanu, uzsvēra ministrs. «Mēs atbalstām saprašanās memorandu, bet nerunājam par parādu norakstīšanu,» viņš teica. Par to Eiropas Komisija esot informēta, lai nebūtu nekādu pārsteigumu.
Latvija arī piekrīt pozīcijai, ka Grieķijas banku glābšana vispirms ir to kapitāldaļu vai īpašnieku atbildība un tas netiek darīts uz iedzīvotāju rēķina.
«Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti ir vienojušies par Finanšu ministrijas sagatavoto nostāju attiecībā uz trešo finanšu palīdzības programmu Grieķijai, tādējādi Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kas atbalsta stingrus noteikumus un uzraudzību tās ieviešanā un īstenošanā,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
«Eiropas lietu komisijas deputātu vairākums atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai,» informē Čigāne.
«Stingrie nosacījumi finansējuma saņemšanai atgādina situāciju, ar kuru reiz saskārās arī Latvija, tāpēc deputātu diskusijas bija visai spraigas, balstītas mūsu valsts pieredzē un tajās paustas bažas par uzticības trūkumu Grieķijai un tās spēju pildīt saistības. Līdzīgu satraukumu pauduši arī eirozonas valstu finanšu ministri,» akcentē Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja. «Tomēr vienlaikus Grieķijas parlamenta jau apliecinātā spēja pieņemt nepieciešamos grūtos lēmumus, lai izpildītu aizdevuma saņemšanas priekšnosacījumus, kā arī apsvērumi par eirozonas kopējo stabilitāti ir snieguši pārliecību un gatavību atbalstīt trešo finanšu palīdzības programmu Grieķijai,» norāda Čigāne.
«Viens no noteikumiem finanšu palīdzības sniegšanai Grieķijai – finansējums tiks izmaksāts pa daļām, pirms katra nākamā maksājuma izvērtējot veiktās reformas,» uzsver komisijas priekšsēdētāja.
«Eiropas lietu komisijas deputāti lēma, ka stingrā Latvijas nacionālā pozīcija, kas iestājas pret Grieķijas parāda norakstīšanu, ir jāpastiprina, nosakot Latvijas pārstāvja Eiropas Stabilitātes Mehānisma valdē pienākumu izmantot veto tiesības gadījumā, ja tiktu rosināta Grieķijas parāda norakstīšana un papildus finanšu līdzekļu rezervēšana dalībvalstu, tostarp Latvijas, nacionālajos budžetos, ja vien tas netiek kompensēts pilnā apmērā,» saka Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20. augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai. Nevadāms vienas eirozonas valsts defolts ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un konsekvences šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, arī Latvijai, ir svarīga eirozonas finanšu stabilitāte un ekonomikas izaugsme, norāda Finanšu ministrija.
Ref: 102.000.102.10462