Rubesa, iespējams, nekļūs par Rail Baltica projekta kopuzņēmuma vadītāju

Uzņēmēju Baibu Rubesu, iespējams, neapstiprinās par Eiropas platuma sliežu Rail Baltica projekta kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošā informācija.

Sarežģījumi radušies Lietuvas iebildumu dēļ, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Kopuzņēmuma padome no vairāk nekā desmit kandidātiem amatam bija izvēlējusies uzņēmēju Baibu Rubesu, kuru Rail Baltica projekta kopuzņēmuma vadītājas amatā bija jāapstiprina padomei.

Kopuzņēmuma valdes priekšsēža izvēlei bija piesaistīta personāla atlases kompānija, un kandidātu vidū bijuši atzīstami eksperti no dažādām valstīm. Rubesa atzīta par uzvarētāju. Pagaidām vēl notiek sarunas par līguma nosacījumiem.

Saskaņā ar Panorāmas rīcībā esošo informāciju lietuvieši iebilst arī par Rubesas atalgojuma apmēru, stingri uzstājot, ka 8 000 eiro liela alga mēnesī ir maksimums.

Rubesa raidījumam sacīja, ka no komentāriem atturēsies. «Tas ir dialogs starp mani un padomi, es neko nekomentēšu,» viņa noteica.

Transporta eksperts Tālis Linkaits norāda, ka ne pirmo reizi lietuviešiem ir atšķirīgs viedoklis no Latvijas un Igaunijas. «Es zinu, ka dažādas domstarpības ir bijušas, bet ļoti ceru, ka šīs atšķirības tiks novērstas,» tā Linkaits.

Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss trešdien, 26.augustā, intervijā Latvijas Radio atzina, ka  Rubesa atzīta par labāko kandidāti, un viņš cer, ka vienošanos par līguma nosacījumiem panāks līdz oktobrim, kad jāsāk strādāt.

Viņš atzina, ka pašlaik notiek sarunas par «atsevišķiem līguma nosacījumiem», taču detalizētāk nekomentēja, vai sarunas ir par algu vai citiem jautājumiem.

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail dibināts 2014.gada novembrī, tā pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro. Šim uzņēmumam uzticēta Rail Baltica dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.

Kā vēstīts, Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.

Šobrīd projektam pieteiktais finansējums no Eiropas Savienības (ES) fondiem ir 238 miljoni eiro. Kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas ir 294 miljoni eiro. Tie ir līdzekļi, ko paredzēts ieguldīt galvenokārt ap Rail Baltica trasestransporta infrastruktūru esošās Rīgas pilsētas daļas attīstībā. Projekta pirmā kārta ietver intermodāla pasažieru termināla izveidi Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijas rajonā, maksimāli iespējamā savienojuma izveidi ar lidostu un lidostas dzelzceļa pasažieru termināla izveidi.

Ref: 102.000.102.10541

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas