Tikai vienam no desmit patvēruma meklētājiem ir tiesības palikt Eiropā un iegūt bēgļa statusu, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma skaidroja, ka uzņemamo cilvēku skaitam vajadzētu būt desmit reizes mazākam un 90% atbraucēju no Sīrijas, Eritrejas un citām valstīm vajadzētu būt nosūtītiem atpakaļ uz viņu mītnes valstīm, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Rasnačs pauda, ka tā vietā, lai uzņemtu jaunus cilvēkus, Eiropai ir jācīnās ar cilvēku tirdzniecības tīkla vadītājiem, kas patvēruma meklētājus nogādā Eiropā.
Viņš par šantāžu nosauca Eiropas Savienības (ES) amatpersonu izteikumus, ka valstis, kuras atteiksies no bēgļu uzņemšanas, varētu zaudēt Eiropas fondu finansējumu. «Šie šantāžas elementi izskan bieži un, ja tos izmanto, tad tas pilnībā sagrauj ES,» klāstīja Rasnačs. Tomēr Latvija neesot viena savā atturībā pret bēgļiem – arī Višegradas grupas (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija) un pārējās Baltijas valstis nelabprāt grib uzņemt bēgļus un iebilst kvotu sistēmai, kuru piedāvā Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
Ministrs noraidīja apgalvojumus, ka Nacionālās apvienības (NA) striktā nostāja varētu sagraut Latvijas valdību. «Galējais variants – NA paliek mazākumā valdībā, taču tas nekādā veidā neietekmē valdības stabilitāti (..),» apgalvoja Rasnačs.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien, 9.septembrī, uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.
Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas – 68, bet no Grieķijas – 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus – 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.
Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā – 776 bēgļi.
«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.
«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers. Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.
«Kad runa ir par bēgļiem, nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas,» sacīja Junkers. «Mēs nešķirojam.» Tāpat viņš pavēstīja, ka EK tuvākajās dienās vērsīsies pret valstīm, kuras nepilda ES tiesību normas par patvēruma meklētājiem. «Tas ir uzticamības jautājums, lai dalībvalstis pildītu starptautiskās un Eiropas tiesības, par kurām esam kopīgi vienojušies,» norādīja Junkers.
EK prezidents arī aicināja atļaut patvēruma meklētājiem strādāt viņu lūgumu izskatīšanas laikā, ko ES normas šobrīd neatļauj. «Es stingri atbalstu ļaut patvēruma meklētājiem strādāt un pelnīt pašiem savu naudu, kad notiek patvēruma piešķiršanas process. Darbs ir cieņas jautājums. Mums ir jādara viss, lai mainītu mūsu nacionālo likumdošanu, lai ļautu strādāt bēgļiem no viņu ierašanās pirmās dienas,» sacīja Junkers.
Viņš arī uzsvēra, ka bēgļu plūsmas radītās problēmas neietekmēs Šengenas sistēmu. «Šīs komisijas mandāta laikā Šengenas sistēma netiks atcelta,» paziņoja Junkers.
Ref: 102.000.102.10671
par bēgļu krīzes parauga modeli var ņemt arī VVF bērnības pieredzes izklāstīto par bēgļu gaitām pēc 2. PK Vācijā. Bēgļi tika uzņemti, izmitināti bēgļu nometnēs, bet pēc tam viņiem palūgts atrast citu mītnes zemi. Patreiz tas varētu strādāt šādi: pieņemam tikai Sīriešus (jo tur karš), izmitinam nometnēs un paralēli visai pasaule apvienojot spēkus iznīcinam Islāma Valsti. Kā tas izdarīts, nometnēs izmitinātie bēgļi tiek deportēti atpakaļ uz savu valsti. Protams visa pasaule arī palīdz Sīrijai atkopties no kara.
Protams tas viss prasa konkrētu un ātru saskaņotu rīcību.
Un lūdzu – nekādu Eritreju, Afganistānu un Somāliju! Tie visi ir ekonomiski veiksmīgākas vai demokrātiskākas mītnes zemes meklētāji. Lai tad arī tādu paši savās valstīs arī veido.
Faktiski ekonomisko bēgļu krīze daļēji ir globālās informētības sekas. Cilvēki arī nelabvēlīgās ekonomikas un deomokrātiju teritorijās 21. gs. pateicoties internetam ir informēti par ekonomisko situāciju citur un tā vietā lai risinātu to savā valstī izvēlās migrēt uz attīstītām ekonomikām un demokrātijām.