Latvijas Reģionu apvienība (LRA) aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uz aktīvu rīcību, sasaucot forumu, kurā būtu pārstāvēti visi Saeimu veidojošie politiskie spēki, valdības ministri, kā arī Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību vadītāji, un kam būtu jāpanāk risinājums bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Bēgļu uzņemšanas problēma, kas ir valsts nacionālās drošības jautājums, līdz ar valdības nespēju pieņemt lēmumus dažādos būtiskos jautājumos ir pastiprinājusi konstitucionālu krīzi valstī, uzskata LRA.
«Redzot valdības mazspēju bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanā un augošo sabiedrības satraukumu un neuzticēšanos valsts varai, mēs nākam pie prezidenta ar priekšlikumu pie viena galda sapulcināt visus Saeimas politiskos spēkus, ministrus un pašvaldības un kopīgi, atmetot politiskās ambīcijas, rast risinājumu un pieņemt lēmumu par šo valsts nacionālajai drošībai tik svarīgo jautājumu. Mēs apzināmies, ka šodien ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas ietekmēs arī Latvijas nākamās paaudzes. Šobrīd ir akūti nepieciešama Latvijas pašvaldību iesaiste jautājuma risināšanā un lēmumu pieņemšanā, jo brīdī, kad uzņemsim bēgļus, visticamāk tieši pašvaldības būs tās, uz kuru pleciem gulsies visi praktiskie jautājumi,» uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Latvijas Reģionu apvienība nekad nav iestājusies pret solidaritāti un atbalstu karā cietušiem cilvēkiem. Taču politisko spēku uztrauc valdības nespēja un nevēlēšanās sabiedrībai skaidrot jautājumus, kas saistās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu uzņemšanu Latvijā. LRA apzinās, ka, pievienojoties tādām starptautiskām organizācijām kā NATO un ES, mūsu valsts ir uzņēmusies saistības un apņemšanos ievērot solidaritātes un savstarpējās palīdzības principus, tomēr mūs un mūsu vēlētājus gan Latvijas pilsētās, gan reģionos satrauc neziņa un nespēja pieņemt lēmumus par bēgļu uzņemšanas jautājumiem, norāda apvienībā.
LRA uzsver, ka līdz pat šim brīdim valdība konsekventi ir izvairījusies un slēpusi atbildes uz pietiekami vienkāršiem un saprotamiem, bet tai pašā laikā svarīgiem jautājumiem, piemēram, kā tiks nodrošināta Latvijas iedzīvotāju pamatinterešu aizstāvība, kādi nosacījumi būs jāievēro tām personām, kam tiks piešķirts bēgļa statuss, kas notiks ar tiem ieceļotājiem, kam netiks piešķirts bēgļa statuss, cik bēgļu, no kādām valstīm un kādā laika periodā ir plānots uzņemt, un tamlīdzīgi.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri pirmdien nav spējuši vienoties par saistošām kvotām 120 000 bēgļu sadalei, paziņojušas amatpersonas. «Jā, šobrīd ne visi tam piekrīt,» pēc sanāksmes paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.
Pēc viņa teiktā, «liels vairākums» atbalsta sadalīšanas principu un viņi pie šī jautājuma atgriezīsies oktobrī.
ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls paziņoja, ka «mums nav vienošanās par mūsu priekšlikumu attiecībā uz 120 000 [bēgļu]».
«Vairums dalībvalstu ir gatavas doties tālāk, bet ne visas,» viņš piebilda.
Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kaliņaks sacīja, ka viņa valsts, Čehija un citas atteicās atbalstīt plānu un aicināja sasaukt ES līderu samitu.
Iekšlietu ministri vienojās par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas nākamo divu gadu laikā, kas tika sākotnēji ierosināts maijā. Tomēr jautājumā par 120 000 patvēruma meklētāju sadali vienprātību panākt neizdevās.
«Dažas valstis, kā šķiet, neizjūt atbildību par solidaritāti šo lielo izaicinājumu priekšā. Tam ir jāmainās,» sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. «Pretējā gadījumā Eiropai būs liela problēma.»
Ideja par patvēruma meklētāju sadali ES dalībvalstu vidū sastapusies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pretestību.
«Mēs uzņemsim tikai tik daudz bēgļu, cik mēs varam atļauties,» sacīja Polijas premjerministre Eva Kopača.
«Mēs uzskatām, ka kvotas nav risinājums,» piebilda Kaliņaks.
Eiropas atvērto robežu dēļ panākt, ka patvēruma meklētāji paliek tajās valstīs, kurās viņi nav gribējuši nonākt, būs neiespējami, uzsvēra ministrs.
Aselborns sacīja, ka pietiktu ar vairākuma atbalstu par labu plānam par 120 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu, lai priekšlikumu pieņemtu. Savukārt atbilstoši de Mezjēra teiktajam varēja saprast, ka vienošanās faktiski jau ir panākta.
Tiesa gan, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss sacīja – joprojām tiek īstenoti centieni, lai panāktu, ka priekšlikumam piekrīt visas valstis.
Darbs pie jautājuma par patvēruma meklētāju skaita sadalījumu pa konkrētām valstīm ir jāturpina, sacīja de Mezjērs.
Tāpat ir jāpabeidz darbs pie drošo valstu saraksta, kuru pilsoņi nekvalificēsies patvēruma saņemšanai.
Pastāv vienošanās, ka sarakstā būtu iekļaujamas Balkānu valstis, tomēr par Turcijas iekļaušanu sarakstā izraisījās domstarpības. Aselborns šādu iespēju noraidīja, nostāju skaidrojot ar Turcijas kurdu minoritātes stāvokli.
40 000 patvēruma meklētāju pārvietošana notiks nākamo divu gadu laikā. Tomēr arī šīs brīvprātīgās shēmas ietvaros vēl ir jāsaņem pietiekami daudz dalībvalstu solījumu, lai sasniegtu 40 000 mērķi.
Pirmdien tika panākta vienošanās par nepieciešamību sniegt vairāk palīdzības bēgļu nometnēm Turcijā, Jordānijā un Libānā, kā arī Grieķijas patvēruma un robežkontroles sistēmai, sacīja Aselborns.
Grieķijā un Itālijā būtu jāizveido centri, kas reģistrētu imigrantus, identificētu tos, kuriem ir vērā ņemamas pretenzijas uz patvēruma piešķiršanu un nolemtu par viņu pārvietošanu, bet ekonomiskos imigrantus nosūtītu atpakaļ.
ES ārējo robežu nostiprināšana arī ir svarīgs aspekts imigrantu krīzes atrisināšanas ceļā.
Ministri vienojās, ka ir «nepieciešams bez kavēšanās izvērst» ES robežaģentūras Frontex ātrās reaģēšanas komandas uz «sensitīvajām ārējām robežām», teikts ES prezidentūras paziņojumā.
“Mūsu atbilde uz bēgļu krīzi – krīzi, kas diemžēl, turpināsies tik ilgi, kamēr mūs apkaime degs – veidos vēsturi,» sacīja Avramopuls. «Eiropa ir svarīgās krustcelēs.»
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā – pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Ref: 102.000.102.10698