Latvijas Reģionu apvienība (LRA), ņemot vērā līdzšinējo Eiropas valstu pieredzi, ir izstrādājusi likumprojektu par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās ar mērķi palielināt sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēkiem atrodoties publiskās vietās.
Par sejas aizklāšanu ar apģērbu publiskās vietās paredzēts sods līdz 150 eiro, savukārt par personas piespiešanu aizklāt seju ar apģērbu publiskās vietās sods būs 350 eiro, portālu BNN informē LRA.
Saistībā ar pieaugošo patvēruma meklētāju un bēgļu skaitu no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, Latvijā iespējama dažāda līmeņa draudu palielināšanās. Kā liecina līdzšinējā pieredze, teroristi un citi vardarbīgi noskaņoti indivīdi bieži mēdz izmantot iespēju aizsegt seju ar apģērbu publiskās vietās, lai izraisītu nekārtības, bojātu īpašumus, kā arī radītu draudus personu veselībai un dzīvībai. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs un pilsētās ir aizliegts publiskās vietās nēsāt apģērbu, kas aizklāj seju. Tostarp aizliegums ir spēkā Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Šveicē (Tičino kantonā), kā arī atsevišķās Itālijas un Spānijas pilsētās. Dažās Vācijas federālajās zemēs sievietēm, kas strādā sabiedriskas nozīmes darbavietās, īpaši skolās un birojos, aizliegts nēsāt apģērbu, kas aizklāj seju, norāda politiskais spēks.
«Patvēruma meklētāju un bēgļu jautājums no atsevišķu valstu problēmas šobrīd ir kļuvis par solidaritātes un drošības izaicinājumu visām Eiropas valstīm. Par aktuālu problēmu šis jautājums ir kļuvis arī Latvijā, tostarp paspējot jau izraisīt «konstitucionālo krīzi». Lai mazinātu iespēju šiem jautājumiem nākotnē eskalēties drošības krīžu izskatā, Latvijas Reģionu apvienības ieteikums ir rīkoties laicīgi, atbildīgi un, ņemot vērā, to valstu piemēru, kuras bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu risināšanā jau ir uzkrāta ilggadēja pieredze. Cilvēki no citiem pasaules reģioniem nāk ar savu kultūru, saviem ieradumiem un tradīcijām. Savukārt mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem pēc iespējas ātrāk izprast vietējos ieradumus un tradīcijas. Jo savlaicīgāk un skaidrāk mēs definēsim šos sadarbības noteikumus, jo mazāk iespēju būs veidoties jaunām krīzēm un drošības izaicinājumiem nākotnē,» uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka aizliegums aizklāt seju publiskās vietās nav pretrunā ar reliģisko brīvību, runas brīvību, tiesībām uz pulcēšanos, kā arī nav diskriminējošs un atbilst cilvēktiesībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka šis aizliegums ir likumīgs, jo balstās idejā par pilsoņu kopīgu līdzāspastāvēšanu valstī.
Likums paredz, ka publiskās vietās seju drīkstēs aizklāt personas, kuru darba veikšana vai dienesta pienākumu pildīšana prasa sejas aizklāšanu ar apģērbu. Tāpat aizliegums neattiektos uz sporta un mākslas pasākumiem, kā arī tradicionāliem kultūras svētkiem.
BNN jau vēstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš aicinājis sākt diskusiju par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju.
Pēc viņa teiktā, bēgļu jautājums ļoti labi parādīja, ka mūsu valsts daudzām lietām diemžēl nav gatava. Darba grupai, izstrādājot precīzas vadlīnijas par to, ko darīt ar bēgļiem, var nākties risināt arī jautājumu par parandžu nēsāšanas atļaušanu vai aizliegšanu, un tas būtu jāizlemj jau laicīgi, uzskata Valsts prezidents.
Taujāts, kāds būtu viņa personīgais viedoklis, ja vajadzētu piedalīties minētā jautājuma lemšanā, Vējonis pauda noraidošu attieksmi pret parandžu nēsāšanu sabiedriskās vietās.
Jautājumu par nepieciešamību ieviest aizliegumu sabiedriskās vietās nēsāt parandžas savā valstī aktualizējis arī Igaunijas sociālās aizsardzības ministrs Marguss Cahkna. Valdības sanāksmē viņš nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt Igaunijā valkāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju sabiedriskās vietās. Tā mērķis būtu savlaicīgi novērst problēmas, kas sākušās citās Eiropas valstīs.
Tikmēr Drošības policija (DP) norādījusi, ka Latvijā ir iespējama diskusija par musulmaņu galvassegu nēsāšanu, taču valstīs, kurās tās aizliegts nēsāt, notikušas vietējo musulmaņu kopienu protesta akcijas, kas atsevišķos gadījumos pāraugušas arī vardarbīgās sadursmēs.
DP uzskata, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kur šis jautājums bijis dienaskārtībā iepriekš, arī Latvijā ir iespējama diskusija par to, vai valstī būtu nepieciešams atļaut vai aizliegt sabiedriskās vietās atrasties musulmaņu galvassegā vai citā seju aizsedzošā apģērbā.
Līdz ar to DP neiebilst pret diskusijām par šo jautājumu, kurās tiktu izvērtēta gan starptautiskā pieredze, gan nepieciešamība pēc iespējamiem ierobežojumiem Latvijā. Tajā pašā laikā DP vēlas vērst uzmanību uz to, ka valstīs, kurās šāds aizliegums ticis ieviests, tas izraisījis vietējo musulmaņu kopienu protesta akcijas, kas atsevišķos gadījumos pāraugušas arī vardarbīgās sadursmēs ar policiju.
Ref: 102.000.102.10723