Bēgļu uzņemšanas temats aizēno visus citus notikumus mūsu valstī, it īpaši pēc neveiksmīgās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru ārkārtas sēdes, kuras laikā sarunu process, tā vietā, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums, tika atsviests sarunu sākuma punktā.
Pēc skaļām publiskām batālijām, un droši vien tikpat dedzīgām aizkulišu sarunām, Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Vēl pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē notika ES valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksme, Latvijai šādas pozīcijas nebija. Tāpēc iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sanāksmi nemaz nebrauca, jo viņam nebija ko tajā sacīt. Bet pēc prezidenta Raimonda Vējoņa sarunām ar politiskajām partijām, uzdodot tām par pienākumu sagatavot skaidru plānu bēgļu uzņemšanai, nacionālā pozīcija šajā jautājumā tika sagatavota. Tā paredz, ka valsts piekrīt labprātīgi uzņemt vēl 526 cilvēkus, bet iebilst pret obligātu kvotu ieviešanu.
Dokumentā minēts, ka bēgļu fiziskā sadale starp ES valstīm ir galējais līdzeklis ārkārtas situācijā un solidaritātes žests, lai palīdzētu noregulēt situāciju konkrētajās valstīs. Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst pret saskaņotu ES rīcību bēgļu pārvietošanā, bet joprojām uzskata, ka šādi pasākumi būtu jāīsteno tikai pēc brīvprātības principa, ievērojot katras valsts tiesības pašai lemt par to, kādā mērā tajos piedalīties.
Cik viņu būs?
Premjerministre Laimdota Straujuma iepriekš tika paudusi, ka Latvijai nāksies definēt savu nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu agrāk nekā plānots – līdz 22.septembrim, nevis līdz 8.oktobrim, jo 8.oktobrī plānotā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembrim un līdz šim datumam Latvijai ir jāapstiprina sava pozīcija bēgļu uzņemšanā.
Straujuma uzsvēra, ka neatkarīgi no Latvijas pozīcijas, ES, visticamāk, notiks balsojums par šo jautājumu un papildus bēgļu uzņemšana būs obligāts pasākums. Uz jautājumu, kāda nozīme tādā gadījumā ir valdības balsojumam, premjerministre atbildēja, ka tas liecina par valsts attieksmi pret šo problēmu.
Nākamtrešdien, 23.septembrī, notiks ES ārkārtas samits, kurā tiks apspriesti pasākumi migrācijas krīzes risināšanai. Pagaidām oficiālajā līmenī runa ir par to, ka Latvijai būs jāuzņem 776 bēgļi.
Dārgie bēgļi
Varētu šķist – kāds ekonomikai ar to sakars? Ekonomika ir visā. Jāsāk ar to, ka katrs mūsu uzņemtais bēglis būs valsts apgādībā, un precīzāk – mūsu nodokļu maksātāju apgādībā. Precīzus skaitļus nosaukt pagaidām neviens nevar, iespējams, ka šādi aprēķini vēl nav veikti, bet fragmentāra informācija jau ir. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, viena bēgļa uzturēšana pirmajos deviņos mēnešos maksās 1 584 eiro. Daļa naudas nāks no ES fondiem, bet tikai sākumā. Pēc tam viņiem nāksies sevi uzturēt pašiem..
No skaitļiem, kas jau nosaukti, ir vērts pieminēt dažus. Piemēram, ja Latvija piekritīs pieņemt 776 bēgļus, tad katru mēnesi pabalstiem un latviešu valodas kursiem nāksies tērēt 237 tūkstošus eiro. Izdevumi gada laikā sasniegs 2,8 miljonus eiro. Valodas apgūšanai Eiropas Savienībā ir gatava dot 6 000 eiro par vienu migrantu – tātad kopumā šķiet, ka Latvija varētu pretendēt uz 4,66 miljoniem eiro no ES fondiem.
Pēc tam, kad ārzemnieki iegūs oficiālu statusu, katru mēnesi viņu pabalstiem aizies 198,75 tūkstoši eiro. Turklāt, neskatoties uz to, ka ne Latvijas valdībai, ne pašvaldībām nav pienākums nodrošināt bēgļus ar mājokli, jautājums par izmitināšanu noteikti radīsies. Tā kā paši mājokļus īrēt viņi nespēs (ja nav darba, tas ir dārgi), un, ja spēs, tad maz ticams, ka Latvijā būs daudzi, kas vēlēsies tiem izīrēt savus mājokļus, lai izvairītos no haosa un nelegālo apmetņu izveidošanās, šis jautājums ir jāatrisina valsts vai pašvaldību līmenī.
Neaizmirstiet arī par bēgļu bērnu izglītību, medicīnisko aprūpi un tā tālāk. Tas viss veidos ievērojamu summu. Piemēram, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija lēš, ka viena patvēruma meklētāja izmitināšana Rukles bēgļu centrā izmaksās 620 eiro mēnesī. Bet, lai izpildītu bēgļu pārvietošanas programmu ES, būs nepieciešami vismaz 800 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Šie skaitļi atbilst vidējai summai, kas mēnesī nepieciešama, lai izdzīvotu parasts lietuvietis vai latvietis.
Ko sagaidīt?
Viens no populārākajiem argumentiem, kāpēc mums nevajadzētu baidīties no bēgļiem – Latvija ir nabadzīga un tāpēc viņi centīsies pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti, lai dotos uz bagātākām. Bet nevajadzētu rēķināties ar to, ka bēgļi nepaliks Latvijā, bet tūdaļ dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām – Londonu, Berlīni, Parīzi. Šāda tendence būs, taču viņus aizkavēs tas, ka tik ātri nedabūs dokumentus, radīsies arī citi šķēršļi, kas neļaus aizbraukt. Tas nozīmē, ka tie kādu laiku šeit uzkavēsies, un uz šo laiku šeit izveidosies atbalsta grupa. Rīga var kļūt par vietu, kur radīsies šādas «kabatas».
Lielākā bēgļu grupa ir jauni vīrieši. Daudzi jau ir precējušies un ģimenes palikušas viņu dzimtenē. Līdz ko viņi saņems uzturēšanās atļauju, sāksies ģimenes atkalapvienošanās process. Juridiski var būt problēmas ar to, ka dažiem (ne daudziem) var būt vairākas sievas.
Mēģinājumi iekļaut bēgļus darba procesā, protams, tiks veikti, un tam, visticamāk, būs nepieciešams valsts finansējums. Ņemot vērā, ka nākamā gada budžets arī bez bēgļiem top ar milzīgām grūtībām, tas var izrādīties liels izaicinājums.
Ref:017.010.102.8016