Ir cilvēki, kuri, esot darbā, ēd pusdienas pat nepieceļoties no sava darba galda un nenolaižot acis no datora, lai ietaupītu laiku un varētu vairāk izdarīt.
Bet arī skolās ir pietiekami saspringts ēšanas grafiks. Tiek noteikti konkrēti starpbrīži, lai varētu paspēt paēst, bet, ja nepaspēji- pats vainīgs. Kā ēšanai atvēlētais laiks maina mūsu ēšanas paradumus?
Zinātnieki ir pētījuši skolēnu ēšanas paradumus dažādās skolās, kurās pusdienlaiku pārtraukuma ilgums ir atšķirīgs. Bieži vien skolās pusdienu pārtraukums ir ne ilgāks par 30 minūtēm, bieži tas ir pat tikai 20 minūtes.
Tādos gadījumos skolas vadība nav padomājusi par to, ka skolēniem ir jānonāk līdz ēdnīcai, jāizstāv rinda un tikai tad viņi nonāk pie ēšanas, kad kādam varbūt ir palikušas tikai nieka 10 minūtes. Tika atklāts, ka cilvēki, kuriem ēšanai bija mazāk laika par 20 minūtēm, biežāk izvēlējās neizdzert piena glāzi, apēst kādu augli un dārzeņu, kā arī palielinājās izmestās pārtikas daudzums.
Zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka cilvēkiem ir nepieciešamas vismaz 25 minūtes tikai ēšanai, lai tiktu uzņemtas arī organismam nepieciešamās uzturvielas un lai tās arī tiktu pienācīgi sagremotas. Ja cilvēkam ir vairāk laika, tad tendence ir tāda, ka pusdienās tiek uzņemta veselīgāka, “zaļāka” pārtika. Kad ir mazāk laika, tad cilvēkam svarīgāk liekas vienkārši kaut kā nebūt uzņemt “ātro enerģiju” ar kādu gaļas gabalu, kartupeļiem un pēc tam uzkost šokolādes batoniņu.
Avots: realsimple.com