Šokējoši! Kādēļ mums būtu jāatbrīvojas no plastmasas maisiņiem

Vai vēl atceries, kad katrā pārtikas veikalā varēja paņemt plastmasas iepirkumu maisiņu bez maksas? Tas jau bija pirms vairākiem gadiem, kas sākumā izsauca neapmierinātību.

Cilvēki nebija priecīgi par to, ka viņiem nācās maksāt par parastu plastmasas maisiņu, bet tagad jau visi ir pieraduši un izmanto arī auduma maisus. Kāpēc notika tādas pārmaiņas?

Pagājušā gada beigās tika noskaidrots, ka Anglijā vien lielākās pārtikas tirgotāju ķēdes izsniedza vairāk nekā 7.6 miljardus plastmasas maisiņus. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks gada laikā saņem 140 plastmasas maisiņus.

Un tas nozīmē, ka 61,000 tonnas plastmasas materiāla tiek vienkārši izsviests un atstāts uz zemes, kur tas arī paliek un piesārņo vidi. Tāpēc tika ieviesta prakse, ka veikalos ieviesa maksu par katru maisiņu, lai samazinātu to patēriņu. Pie tam šī maisiņa kalpošanas ilgums varbūt ir 1 stunda, kad cilvēks nonāk no veikala līdz mājām, bet tad tas tiek izsviests mēslainē.

Plastmasas maisiņam sadaloties, tas nerada nekādu ķīmisku kaitējumu, bet problēma ir tā, ka sadalīšanās process ir ļoti lēns. Tas var ilgt pat līdz 1000 gadiem, ja tas atrodas dabiskā vidē bez ūdens un intensīvas saules ietekmes. Plastmasas maisiņi tiek ražoti no naftas produktiem, kas ir dabā neatjaunojams resurss, nemaz nerunājot par to, ka to ražošana rada piesārņojumu un siltumnīcas gāžu emisijas visā pasaulē.

Mums ir jārūpējas par savu vidi, kas no mums prasa nelielu paradumu maiņu, tomēr tas taču ir to vērts, vai ne?

LONDON - MARCH 03:  A dead daisy and a plastic bag floating near a lock in Regent's Canal onMarch 3, 2008 in London, England. The Prime Minister Gordon Brown has stated that he will force retailers to help reduce the use of plastic bags if they do not do so voluntarily.  (Photo by Cate Gillon/Getty Images)

An Indian worker washing plastics is reflected in a pool of liquid at a dump on the outskirts of Mumbai on December 11, 2009. India like other emerging world economies is under pressure to make a gesture during the ongoing Copenhagen climate summit. India's per capita greenhouse gas emissions are expected to nearly triple in the next two decades from about 1.2 tonnes per person per year to 2.1 tonnes in 2020 and 3.5 tonnes in 2030, according to a recent government-backed report, which is still below the global average of 4.2 tonnes per person. But India's massive 1.1-billion population puts the country among the world's leading greenhouse gas emitters. AFP PHOTO/ Pal PILLAI (Photo credit should read PAL PILLAI/AFP/Getty Images)

Mandatory Credit: Photo by Nurcholis/REX (1381470e) A garbage scavenger trawling for useful items Ocean of refuse, River Sentiong, Sunter Agung, Tanjung Priok, Jakarta, Indonesia - 14 Jul 2011 Rubbish thrown into the river is becoming a growing problem in Jakarta, Indonesia. In some areas the River Sentiong is virtually impassable due to stinking piles of refuse. When the river floods this causes the water to break its banks, flooding nearby homes with filthy water and garbage. Each day a myriad array of junk, including plastics, sofas, mattresses, Styrofoam, shoes etc., piles up along a 1km stretch of water. It is carefully picked over for anything useful by garbage scavengers as well as being carried away by river 'janitors'. Their task is a never ending one with each new day bringing ever more rubbish. It flows down from further upstream, having been discarded by residents along the river bank, but is stopped from passing into the sea by a special garbage net. However, this doesn't stop contaminants from the refuse leaking through and polluting the sea.

Mandatory Credit: Photo by Partha Hazarika/NurPhoto/REX (4686943j) A Indian girl look for recyclable materials at the garbage dump Locals scavenging rubbish tip for recyclable materials ahead of World Earth Day, Guwahati, Assam, India - 21 Apr 2015

Mandatory Credit: Photo by FLPA/REX (3276131a) Pacific Green Turtle (Chelonia mydas agassisi) adult female, suffocating on injested plastic bag, mistaken for jellyfish, Big Island, Hawaii Nature

Avots: i100.independent.co.uk

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

  1. ….hm ! sadalās 1000 gados ! Fantastiski ! Tagad zinu ,no tiem jāgatavo
    ,,bruģīši ” un varēsim bruģēt Latvijas ( un ne tikai ) ceļus ! Būs mums ideāli ceļi 1 000 gadu garumā !

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas