Sācies AS Ventspils nafta akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteiktais obligātais Ventspils naftas akciju atpirkšanas piedāvājums, kura apspriešanā aktīvi uzsācis piedalīties arī Aivars Lembergs. Tiek lēsts, ka iemesls Lemberga sašutumam, visticamāk, nesaistās ar apsūdzētā Ventspils mēra patiesām rūpēm vai līdzdalību uzņēmuma nākotnē, bet tieši otrādi – kontroles zaudēšanu un izmisīgiem centieniem atgūt pazaudēto varu tranzītbiznesa nozarē.
Kā iepriekš vēstīts – Euromin bija pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem pēc septembrī notikušā darījuma, kurā Euromin no AS Latvijas Naftas tranzīts par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, tādējādi iegūstot 93,24% no kopējā uzņēmuma balsstiesīgo akciju kopskaita.
Diskusijas par darījumu un cenu
Ventbunkers un Latvijas Naftas tranzīts (LNT) padomju priekšsēdētājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram arī uzticēta Lembergu ģimenes aktīvu pārvaldība Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros, norāda, ka teju 80 miljoni eiro par 43,25% Ventspils naftas akcijām ir adekvāta un tirgus vērtībai atbilstoša cena.
«Cena, par kādu VN akcijas tika pārdotas, par 50% pārsniedz jebkuru cenu, kāda bija šīm akcijām biržā pēdējo divu, trīs gadu laikā,» aģentūrai LETA septembrī skaidro Meroni.
Meroni teikto apstiprina arī paša uzņēmuma dati. Kā uzrāda akciju cenu tabulas, vēl šī gada septembrī VN akciju cena tikko pārsniedza vienu eiro. Tikmēr pēkšņais cenas pieaugums 10.septembrī par 73%, kas ir lielākais vienas-dienas kāpums uzņēmuma vēsturē un ko, pēc Euromin viedokļa, nepamatoti ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), nosakot atpirkšanas cenu (4,56 eiro par vienu akciju), neatspoguļo patieso uzņēmuma finansiālo situāciju.
«Pagājušās nedēļas cenas svārstības nebija saistītas ar [Euromin] darījumu. Tie bija darījumi ar dažiem simtiem akciju un tiem nav reālas nozīmes 45 miljonu akciju bloka patiesajā vērtībā,» uzsver Meroni, piebilstot, ka cena, par kuru vienojās LNT un Euromin, saskan ar pieaicināto ekspertu atzīto augšējo vērtību amplitūdu.
Arī Ventbunkera valdes loceklis Edgars Ciniņš norāda, ka šis darījums ir likumsakarīgs solis VN attīstībā, lielākajam līdzšinējam uzņēmuma akciju turētajam Euromin Holdings Limited būtiski palielinot savu akciju daļu.
«Uzskatu, ka līdz šim izskanējušās spekulācijas par darījumu un tā cenu ir nepamatotas un balstītas maldos. Man nav šaubu par tā caurskatāmību un atbilstību uzņēmuma interesēm,» tā Ciniņš.
Vēl pirms vairākiem gadiem AS Ventbunkers un AS Ventspils nafta attiecības bijušas «vairāk nekā saspīlētas». Šobrīd esot panākts, ka abas kompānijas ir labi sadarbības partneri un turpmāk strādās kopā Ventspils ostas attīstībai.
«Man nav izprotams, kamdēļ lai kāds mēģinātu šo darījumu apstrīdēt, protams, ja vien tas netiek darīts kādu man nezināmu personisku interešu dēļ. Uzskatu, ka no šī darījuma ieguvēji ir visi – gan darījumā iesaistītās puses, tostarp uzņēmuma VN mazie akcionāri, gan arī Ventspils brīvosta un Latvijas tranzīta nozare kopumā,» skaidro Ciniņš.
Ventspils naftas priekšsēdētājs Roberts Kirkups ziņu aģentūrai Bloomberg atzīmē, ka akciju cenas pēkšņais kāpums, kas ietekmējis FKTK novērtējumu, nav saistīts ar uzņēmuma vērtību, bet gan drīzāk ar dažu cilvēku centieniem likt darījumam izskatīties nekonkurētspējīgam.
Kā norāda Delfi – vienīgais, kas publiski ir kritizējis VN darījumu, ir neviens cits kā tranzītbiznesā pozīcijas zaudējošais Aivars Lembergs.
No kurienes «kājas aug»
Tieši Lembergs ir tas, kurš runā par «īpašuma nozagšanas shēmu». Nav gan zināms, vai balstoties uz paša pieredzi šajā «jomā».
Proti, vairākkārt pierādīts, ka Lembergam ir bijusi nozīmīga interese un iesaiste Ventspils tranzīta shēmās.
To apliecina gan Kopenhāgenā ierakstītās un Pietiek.com nopublicētās sarunas, kurās pierādās, ka Lembergs patiesībā ir bijis Ventspils tranzītuzņēmumu lielākais saimnieks un faktiskais noteicējs šajā jomā, gan citi ar Latvijā tā saukto «tranzītkaru» saistītie dokumenti, Lembergam arestētie īpašumi un radniecīgās saites ar patiesajiem uzņēmumu akcionāriem.
Kopenhāgenas sarunās viņš gan pārspriež iespaidīgus pirkumus, gan lemj par situācijas risināšanu Ventspils uzņēmumos, gan atrod laiku arī politiskām konsultācijām un nākamo vēlēšanu finansējuma jautājumu apspriešanai ar tā brīža premjeru Aigaru Kalvīti.
Tranzītkara rītdiena
Šobrīd situācija tranzītbiznesā ir mainījusies, un tiek mēģināts sakārtot «tranzītkara» radītās sekas, kur viens no soļiem ir tieši Ventspils naftas darījums.
Arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis, kurš iepriekš bijis gan Lemberga atbalstītājs, gan oponents, šoreiz uzskata, ka Ventspils naftas akciju pārdošanas cena esot optimāls kompromiss: «Es nebūt nedomāju, ka tā ir par zemu, spriežot pēc tās dinamikas, kāda biržā bijusi iepriekšējos gados. Ņemot vērā to, ka ieguldījums no Ventbunkera puses caur Latvijas naftas tranzītu Ventspils naftā ir bijis pietiekami liels, bet padsmit gadu laikā tas nekādu atdevi dividenžu veidā tā arī nav devis, tas ir tikai loģisks un no biznesa viedokļa pamatots darījums.»
Advokāts Meroni uzsver, ka VN akciju pārdošana bijusi tikai daļa no visaptverošas «lietu noregulēšanas» Ventbunkera un VN grupu starpā.
Sākotnēji darījumu neesot bija plānots pabeigt vēl dažas nedēļas. Tomēr septembrī nopludināta un publicēta konfidenciāla un tirgu ietekmējoša informācija, tādēļ nolemts darīt «visu iespējamo, lai tirgos atgrieztos stabilitāte».
Euromin un LNT pārstāvji intensīvi strādājuši, lai pārvarētu visus šķēršļus un pabeigtu VN akciju pārdošanu jau šonedēļ. «Tas bija jāpaveic, lai izvairītos no iespējamās «zinātāju» tirgošanās [ar akcijām],» skaidro Meroni.
Visskaļākais «zinātājs» šobrīd, kā izskatās, ir tieši Lembergs, kura nepatika pret Meroni (kurš kā nekā pārvalda Lembergam un Lemberga ģimenei tiesas ceļā arestētos īpašumus) atspoguļojas arī šī darījuma kritikā, izplatot runas par Meroni potenciālajiem labumiem no VN darījuma.
Interesanti, ka arī Lembergam labvēlīgais laikraksts ar ironisko nosaukumu Neatkarīgā Rīta Avīze kļuvis par Ventspils naftas darījuma aktīvu pretinieku, baidot pensionārus un pieminot vārdā nenosauktus «lietpratējus», kam šis darījums ļoti nepatīk.
Jāpiebilst, ka «par pirmo zaudētāju desmit gadus Latvijas biznesa vidi satricinājušajā «tranzītkarā»», portāls Delfi nosaucis Oļegu Stepanovu, tā kā mierizlīgums tiesvedībā Anglijas tiesā Stepanovam, iespējams, maksājis 20 miljonus ASV dolāru. Varētu spekulēt par to, vai otrais zaudētājs nebūs Lembergs, kā dēļ arī ir šis pārspīlētais sašutums un sacelšanās VN darījuma ietvaros.