Šonedēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicējusi ziņojumu par to, cik veiksmīgi Latvija cīnās ar ārvalstu amatpersonu piekukuļošanu. Izrādījās, ka īpašu sasniegumu šajā jomā mūsu valstij nav, tomēr par bezcerīgu situācija arī nevar nosaukt.
Latvija, kā BNN jau informēja, plāno kļūt par ESAO locekli, un noteiktu prasību izpilde ir obligāts priekšnoteikums, lai iestātos bagāto valstu klubā. Viens no šiem nosacījumiem ir ievērot Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu prasības, veicot starptautiskus biznesa darījumus.
Analizējot situāciju, ESAO eksperti nonākuši pie secinājuma, ka Latvija cīņā ar minēto parādību atrodas sākumposmā. Tiek uzskatīts, ka mūsu valsts nepietiekami aktīvi piemēro kukuļdevējiem kriminālsodus, nepietiekami cīnās ar ārvalstīs korupcijas rezultātā iegūtas naudas atmazgāšanu un nevar lepoties ar nevainojamu likumdošanu šajā jomā.
Piemēram, saskaņā ar minēto konvenciju, valstis, kuras to paraksta, apņemas ieviest kriminālatbildību par tā dēvēto korupcijas eksportu – «apzinātu jebkādu prettiesisko labumu un priekšrocību piedāvāšanu, solīšanu un sniegšanu ārvalstu amatpersonām, lai panāktu atbalstu vai pretdarbību jebkuram starptautiskajam komercdarījumam.»
Pie ziņojuma strādājušie ESAO eksperti atzīmē Latvijas paveikto likumu izstrādes darbu, taču uzsver, ka likumu praktiskā piemērošana raisa bažas. ESAO zināmi pieci gadījumi, kuros bija pamats turēt aizdomās Latvijas kompānijas vai privātpersonas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Tiesa gan, neviens gadījums netika plaši izmeklēts. Vienā gadījumā IT uzņēmums no ASV 2014.gadā atzina, ka tā Krievijas nodaļa samaksāja Krievijas amatpersonām kukuļus. Vācijas starpnieks pārskaitīja 2,2 miljonus eiro uz šo personu kontrolēto firmu kontiem Latvijas un Lietuvas bankās. Otrajā gadījumā Kanādas kalnrūpniecības uzņēmums maksāja kukuļus augstām Kirgizstānas amatpersonām (viņu vidū arī valsts prezidentam) par pieeju zelta raktuvei. Nauda maksāta caur Latvijas starpniekiem.
Atsevišķa sadaļa ESAO ziņojumā veltīta naudas atmazgāšanai. Eksperti norāda uz risku, ka līdzekļi, kas saņemti ārzemēs koruptīvo darbību rezultātā, tiek atmazgāti caur banku sistēmu un to dara klienti- nerezidenti.
ESAO ziņojumu sagatavoja eksperti no Čehijas un Šveices, kas strādāja daudzviet, tajā skaitā šī gada maijā arī Latvijā. Līdz nākamā gada oktobrim Latvijai jāsagatavo atbildes uz ziņojumā pausto kritiku un rekomendācijas, bet pilnā atskaite jāsagatavo līdz 2017.gada oktobrim.
Baltkrievi «pagaršo» Latviju
Šonedēļ Minskā tika atklātas Latvijas dienas, kas ar devīzi «Taste Latvia — Адчуй Латвію» noritēs līdz 20.novembrim. Latvijas dienu mērķis ir veicināt Latvijas tēla atpazīstamību, lai sekmētu Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Baltkrievijas tirgū un paplašinātu divpusējo sadarbību. Uzņēmēju delegācijas sastāvā, kas devās uz Minsku, bija 18 Latvijas vadošo uzņēmu pārstāvji no informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, finanšu, metālapstrādes un mašīnbūves, pārtikas, dizaina, vides pakalpojumu, celtniecības u.c. nozarēm.
Kopā ar uzņēmēju delegāciju uz Baltkrieviju devās ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kuri aizskāra visnotaļ jūtīgu tēmu par Baltkrievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Reizniece-Ozola norādīja, ka, ja Latvijai un Baltkrievijai būtu viena platforma – PTO, uz kuras divu valstu bizness varētu mijiedarboties, sadarbība būtu «skaidrāka un vienkāršāka». Viņa tāpat arī minēja, ka Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti tajā, lai Baltkrievija drīz izkļūtu no Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, jo tā ir svarīgs Latvijas tirdzniecības un ekonomiskais partneris. Latvijas ekonomikas ministre izteica cerību, ka lēmums par sankcijām attiecībā uz Baltkrieviju varētu tikt pieņemts līdz 31.oktobrim.
Savukārt Andris Ozols, par kaimiņvalsts iespējamo iestāšanos PTO, teica, ka dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā nozīmē valstij «prognozējamu uzvedību». Nav lobētu tarifu, valsts nesaka, ka tā «vēlas vai nevēlas», bet demonstrē vienādu attieksmi pret starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, skaidroja Ozols un pauda cerību, ka Baltkrievijas dalība PTO palielinās tirdzniecības apgrozījumu valstī un radīs investīciju pieplūdumu.
2014.gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Baltkrieviju bija 565,4 miljoni. Baltkrievija ir Latvijas divpadsmitais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Preču un pakalpojumu eksporta apjoms uz Baltkrieviju bija 212 miljoni eiro (1,5% no Latvijas kopējā eksporta apjoma). Preču un pakalpojumu imports — 353,5 miljoni eiro (2,4% no Latvijas kopējā importa apjoma).
Apjozīsim valsti ar žogu
Kamēr Latvijas ekonomikas ministrs runā par sankciju pret Baltkrieviju atcelšanu, un par to, ka līdztekus tradicionālajai partnerībai mašīnbūves, kokapstrādes, transporta un tranzīta jomās valstīm vajadzētu attīstīt sadarbību zinātnē un IT, premjerministre Laimdota Straujuma paziņo par nepieciešamību uz robežas ar Baltkrieviju uzcelt žogu, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju.
Saskaņā ar viņas teikto, žogus ceļ daudzas Eiropas valstis un tas nenozīmē, ka uz cilvēkiem tiks šauts. Attiecībā uz Baltkrieviju, žogs, saskaņā ar valdības vadītājas sacīto, netiks celts visā robežas garumā, bet tikai posmos, kuros varētu notikt nelegāla robežas pāriešana. Summa, kas varētu tikt tērēta šim projektam, netiek izpausta.
Jau iepriekš Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Latvija plāno celt 90 kilometru garu žogu uz robežas ar Krieviju – arī, lai cīnītos ar nelegālajiem migrantiem, kas iekļūst mūsu valstī no kaimiņvalstīm.
Latvija austrumu robežas aprīkošanai 2016.gadā plāno tērēt 3 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 500 tūkstoši šogad.
Lai arī kāds atavisms nešķistu žogu celtniecība 21.gadsimtā, tā nozīmē iespējas uzņēmējiem, peļņu un jaunas darba vietas. Tas ir jauns stimuls attīstībai visvairāk ekonomiski atpalikušajam Latvijas reģionam – Latgalei, kas robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju.
Ref:017.010.103.9010