Līdz ar Ventspils naftas kontrolpaketes iegādi starptautiskais naftas produktu tirdzniecības uzņēmums Vitol savā biznesā sāk jaunu «ēru» – kontrole uzņēmumos, mierizlīgumi un akcionāru savstarpējo strīdu izbeigšana ļaus koncentrēties uz rezultātu uzlabošanu, nekustamo īpašumu, tostarp leģendārā Preses nama, pārdošanu, intervijā portālam Delfi stāsta Vitol vadītājs Baltijā Roberts Kirkups.
«Kad Vitol iegādājās Ventspils naftas akcijas, bija patiesas bažas, ka mēs pārmaksājam par tām. Tas ļoti atšķiras no tā, kas līdz šim rakstīts presē. Patiesībā pēdējā gada laikā [Ventspils naftas] akciju cena vidēji svārstījusies ap vienu eiro, pēdējo trīs gadu laikā tā ir bijusi ļoti zema,» norāda Kirkups.
Viņš atzīst, ka risks bija pārmaksāt par šiem aktīviem – mēs iegādājamies vēl 43,25% akciju laikā, kad ir bažas par naftas produktu plūsmas samazinājumu no Krievijas, kas paziņojusi par nodomu atstāt Baltijas ostas.
«Naftas produktu cauruļvadam ir nepieciešami 4,2 miljoni tonnu, lai tas strādātu «pa nullēm», bet vēl pastāv risks ar dažādu ietekmes uz vidi un citu atļauju saņemšanu,» tā Vitol vadītājs.
Viņš arī atzīmē, ka kopumā Vitol vadībai bija sajūta, ka Latvijā savas investīcijas tikušas «iesaldējuši». “Citu akcionāru un visu iesaistīto pušu savstarpējo cīņu dēļ nevēlējāmies ieguldīt neko papildus. Tagad varēsim izskatīt ieguldījumu iespējas,» viņš turpina.
Jautāts, vai uzskata, ka Ventspils naftas straujais cenu pieaugums tika radīts baumu dēļ vai mākslīgi, Kirkups atzīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) to izmeklē.
«Man nav informācijas, ko tieši viņi pēta. Bet, protams, mēs bijām ļoti norūpējušies, redzot, ka akciju cena ceturtdien, 10.septembrī, sāka pieaugt, neraugoties uz ļoti nelielu [akciju] tirdzniecības apjomu. Es to vērtētu kā neloģisku tirdzniecību. Manā ieskatā tas izskatījās mākslīgi. Piektdien tā turpināja pieaugt, tas, protams, bija impulss, lai arī citi saprastu, ka kaut kas notiek un sāktu tirgot akcijas. Tomēr sākotnējais solis, manuprāt, noteikti bija darījumi, kas veikti, izmantojot iekšēji pieejamu informāciju. Es esmu pārliecināts, ka FKTK to pārbaudīs un pēc kāda laika publiskos savus secinājumu. Viņiem un [fondu biržai] NASDAQ ir visi nepieciešamie instrumenti un informācija, lai to izdarītu.»
Viņš arī piebilst, ka noplūdes avots ir acīmredzams, taču par to no viņa puses nebūtu korekti komentēt.
«Tomēr, manuprāt, tas bija apzināts mēģinājums, ko pamato arī [akciju cenas izmaiņu] grafiks. Akcijām, kas tiek tirgotas par 1 – 1,15 eiro, pēkšņs kāpums līdz 1,77 eiro izskatās pēc nozīmīga pieauguma. Nav vajadzīga liela iztēle, lai iedomātos, kādēļ kādam tas būtu izdevīgi,» tā Kirkups.
Vienlaikus viņš uzskata, ka nākotnē ir iespējams vadības līmenī biznesu padarīt efektīvāku.
«Terminālis un naftas produktu cauruļvads (SIA LatRosTrans – red.) patiesībā ir savstarpēji saistīti un tiem būtu jābūt vienoti vadītiem, tādēļ mēs vēlētos strādāt, lai atrastu veidu, kā to izdarīt. Līdz šim tas nebija iespējams, jo cauruļvadā viens no akcionāriem ir Krievijas infrastruktūras uzņēmums Transneft, terminālī divi akcionāri. Tas būs izaicinājums turpmākajos gados,» tā Kirkups.
Ref:103.000.103.9008