Satiksmes ministrijas un tranzīta nozares darba grupas pirmajā sēdē nolemts līdz novembra beigām izstrādāt priekšlikumus jaunam Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas modelim, ko iepriekš nozare uzsvērusi kā nekonkurētspējīgu un nozares attīstību kavējošu faktoru.
Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksa ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – 9,97 eiro par vienu dzelzceļa kilometru, kamēr Lietuvā tā ir 7,14 eiro, bet Igaunijā – 4,63 eiro. Neizdevīgo infrastruktūras tarifu dēļ, tiek zaudētas miljoniem eiro vērtas kravas un kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) aicinājusi nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci starp Latvijas ostām un izlīdzināt Ventspils, Liepājas un Rīgas tarifus, izstrādājot elastīgu un ekonomiski pamatotu dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas politiku, tādējādi veicinot Latvijas lielāko ostu vienmērīgu attīstību un stiprinot konkurenci ar citām Baltijas jūras ostām.
«Līdzšinējā dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas aprēķināšanas metodika ir novecojusi. Tā pastāv jau gandrīz desmit gadus un vairs neatbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai. Ostām ir steidzami nepieciešama ekonomiski pamatota, elastīga un konkurētspējīga tarifu politika – ilgāk gaidīt vairs nevar, bet strādāt pēc novecojušās sistēmas arī vairs nav iespējams. Es ticu, ka kopā strādājot darba grupā mums izdosies izstrādāt elastīgu un ekonomiski pamatotu dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas aprēķināšanas metodiku, kas veicinās ostu attīstību un starptautisko konkurētspēju. Ostām jāspēj konkurēt starptautiski, nevis jācīnās savā starpā!» komentē BATL prezidente Inga Antāne.
BATL norāda, ka augstās tarifu maksas dēļ vest kravas no Austrumu robežas līdz Ventspilij ir daudz dārgāk nekā līdz Rīgai. Kopš 2006.gada, kad tika ieviesta VAS Latvijas dzelzceļš metodika tarifu maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, pārvadājumu izmaksas Ventspils virzienā būtiski pieaugušas. Tā rezultātā pārvadājumi caur Ventspils ostu vairs nav bijuši tik konkurētspējīgi un pēdējo gadu laikā kravu apjomi sarukuši, kamēr Rīgas ostā ir vērojama kravu apgrozījuma stabilitāte. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos kravu samazinājums Ventspils ostā ir par 14% jeb 2 939 tūkst. tonnu, kamēr Rīgas ostā kritums ir vien 0,1% jeb 16 tūkst. tonnu.
Nekonkurētspējīga un netaisnīga tarifu politika ir bijis viens no izšķirošajiem faktoriem, kas Ventspils brīvostā strādājošiem uzņēmumiem traucējis piesaistīt jaunus klientus, jaunas kravas un dažādot kravu segmentu, veicinot augstākas pievienotās vērtības kravu apjoma pieaugumu.
BATL norāda, ka augstos tarifus kā galveno traucējošo faktoru sadarbībai min vairākas līdzšinējās partnervalstis – Baltkrievija, Kazahstāna un citas, kas būtu gatavas izmantot Latvijas tranzīta struktūru, taču šobrīd tām izdevīgāk kravas ir virzīt caur Lietuvu vai Igauniju.
«Nesamērīgi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifi būtiski mazina uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā zaudē ne tikai kāda konkrēta osta, bet Latvijas tautsaimniecība kopumā. Līdz ar to ir nepieciešams radīt vienotu un līdzsvarotu attīstības politiku – radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp lielākajām Latvijas ostām un izstrādājot izdevīgus priekšnosacījumus starptautiskā konkurencē ar citām Baltijas jūras ostām, kā to šobrīd dara Lietuva – piedāvājot izdevīgus tarifus tranzīta kravām, kā rezultātā uzņēmumi no Baltkrievijas un citām valstīm priekšroku dod tieši Klaipēdas ostai, lai gan konkurētspējīga tieši kā osta ir arī Ventspils,» norāda Antāne.
Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus Latvijas tranzīta uzņēmumus. BATL biedru vidū ir tādi uzņēmumi kā AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltijas ekspresis, AS Latvijas Naftas Tranzīts un citi Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgi uzņēmumi.
Ref: 102.000.102.11077