Divdesmit gadus Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas prioritāte bijusi atgriešanās un pilnvērtīga iekļaušanās attīstītajā Rietumu sabiedrībā. No visām bijušajām padomju republikām tas izdevies vienīgi Baltijas valstīm. Palikuši pēdējie metri, lai Latvijas iestātos arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sāk šaubīties par šādu nepieciešamību.
Šāda attieksme pārsteidz pārējos koalīcijas partnerus – Nacionālo apvienību un Vienotību. Ar šādu ZZS nostāju koalīcijai jātiek pāri smagākajam pārbaudījumam. OECD prasa korupcijas apkarošanas stiprināšanu, arī lielākas biroja neatkarības nodrošināšanu. Par to partijām nav izdevies vienoties kopš biroja izveidošanas 2002.gadā. Tagad tas jāizdara mēneša laikā, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā ir Latvijas stratēģiskais mērķis jau divdesmit gadus. 1996.gadā to deklarēja visas trīs Baltijas valstis. To paveikusi vienīgi Igaunija, kas OECD pievienojās 2010.gadā. Tobrīd Latvijai to paveikt liedza «gāzi grīdā» politika un tās izraisītā krīze. Uzaicinājumu iestāties Latvija saņēma 2013.gadā, un par dalībvalsti varētu kļūt nākamgad.
OECD apvieno pasaules 34 attīstītākās valstis. Organizācijas mērķis ir veicināt politiku, kas uzlabo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību. Tas notiek, valstīm ieviešot vienotus, efektivitāti pierādījušus regulējumus finanšu, tiesībaizsardzības, zinātnes un daudzu citu nozaru likumos. Organizācijas eksperti seko līdzi dalībvalstu attīstībai un problēmu gadījumā iesaka risinājumus, kas ļautu sasniegt labākus rezultātus. Ierēdņiem katru reizi nav jāizgudro velosipēds.
«Jebkurš Latvijas iedzīvotājs jutīs vērā ņemamu dzīves kvalitātes uzlabojumu, Latvijai esot OECD dalībvalstij, jo Latvijas institūcijām būs jāsper nepieciešamie soļi, lai uzlabotu izglītības sistēmu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi šeit uz vietas Latvijā,» skaidro Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.
Tūlītējs ieguvums pēc iestāšanās OECD būs Latvijas kredītreitinga pieaugums. Samazināsies procenti, kas no budžeta jāmaksā par valsts aizņēmumiem, un ieguvums būs vairāki desmiti miljoni eiro gadā. Izmaksas samazināsies arī uzņēmējiem.
Līdz šim iestāšanās process ir ritējis raiti. Jau Eiropas Savienības prasību izpilde nodrošina to, ka Latvija daudzos kritērijos atbilst OECD prasībām. Taču ir vairākas nozares, kur prasības ir stingrākas, kas, piemēram, liek atturēties no kārdinošām, bet apšaubāmām budžeta papildināšanas iespējām.
Pretrunas ar OECD principiem bija viens no iemesliem, kāpēc pagājušā nedēļā Saeimas nodokļu politikas apakškomisijā izgāzās mēģinājums panākt Latvijas ofšorizāciju. Starptautiskajā tirdzniecībā strādājošos ofšorus bija iecerēts vilināt reģistrēties Latvijā ar 2,25 procentu Uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas budžetā dotu līdz pat simt miljoniem eiro katru gadu, rēķināja bankas. Daļu deputātu šis plāns sajūsmināja. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzina, ka šādu ienākumu dēļ būtu vērts riskēt ar dalību OECD.
«Ja jūs jautājat man personīgi, tad es personīgi uzskatu, ka, protams, mums ir vairāk jārūpējas par nodokļiem Latvijas valsts kasē, par iedzīvotājiem par darbavietām, nevis par kaut kādām diezgan neizprotamām dalībām starptautiskās organizācijās, kur tie ieguvumi man personīgi nav izprotami,» izteicies Krauze.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nepiekrīt, ka Latvijas ofšorizācija būtu laba doma, taču arī viņš ir skeptisks par valsts ieguvumiem no OECD. «(..) Divdesmit gadi ir gājuši, nu vai šajos 20 gados ir kaut kas briesmīgs noticis, kāda kataklizma notikusi, ka mēs tajā OECD neesam bijuši? Nu es kaut kā neesmu manījis.»
Pārsteigti par koalīcijas partnera viedokli ir gan Nacionālā apvienība, gan Vienotība, gan arī opozīcijā esošā Saskaņa.
«Jāsaka tā, ka skepse par Latvijas iestāšanās nepieciešamību OECD, nu vismaz no valdību veidojošo frakciju pārstāvju puses, izklausās dīvaini,» teic Saeimas deputāts, Vienotības frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Kārlis Šadurskis.
Latvijas politiķiem būs jāpārvar pārbaudījums, kas līdz šim tiem nav bijis pa spēkam. OECD pieprasa stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), lai nebūtu šaubu par politisku iejaukšanos iestādes darbā.
Decembrī Latvijai būs jāziņo OECD dalībvalstīm, kā sokas ar rekomendāciju izpildīšanu korupcijas apkarošanas jomā. Nopietnākie iebildumi – pārāk liela politiķu ietekme uz KNAB priekšnieka atlaišanas procesu un nekonkrēti, interpretējami atlaišanas iemesli. OECD nepatīk formulējums «neatbilstība amatam». Tieši ar šādu pamatojumu Saeima atlaida Alekseju Loskutovu un Normundu Vilnīti. Ar šādu formulējumu divi Vienotības premjeri gribēja atbrīvoties arī no pašreizējā KNAB šefa Jaroslava Streļčenoka, kam pārmet nespēju vadīt biroju, plēšoties ar bijušo vietnieci Jutu Strīķi. Saeimā šī iniciatīva nenonāca. Gan tāpēc, ka neizdevās pieradīt neatbilstību amatam, gan arī tāpēc, ka Saeimā šādam solim nebūtu atbalsta. Varas gaiteņos cirkulēja arī ideja KNAB vispār likvidēt. Tagad Vienotībai jādara pretējais – KNAB vadītāja neatkarība jāstiprina. Tas jāpaveic mēneša laikā.
Divus gadus pie plašiem grozījumiem KNAB likumā strādāja iepriekšējā Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Tajos precizēta ne vien priekšnieka atlaišanas kārtība, bet regulēts arī darbinieku statuss, paredzot lielākas pilnvaras biroja vadītājam. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzskata, ka jāpieņem tieši šie grozījumi, kurus iepriekš atteicās virzīt Vienotības Saeimas frakcija.
Jaunais valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka Dreimanes vadītās darba grupas izstrādāto likumprojektu nevar virzīt, tas nav gatavs. Tāpēc atsevišķi jāsagatavo tikai KNAB biroja priekšnieka atlaišanas kārtība.
Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis atzīst, ka partijas cīņa ar Streļčenoku ir zaudēta. Taču likumam, kas dotu plašākas pilnvaras un lielāku neaizskaramību KNAB direktoram, gan būtu jāstājas spēkā pēc tam, kad pilnvaras beidzas Streļčenokam.
Tikmēr Streļčenoks norāda: «Vēl jānodzīvo šis gads, bet jebkurā gadījumā es strādāšu līdz pēdējam un neatkāpšos no saviem iepriekšējiem principiem.» Viņš apsver iespēju kandidēt atkārtoti uz KNAB vadītāja amatu.
Ref: 102.000.102.11080