Harnama Kaura, 24, ir ķermeņa pārliecības un anti-huligānisma aktīviste no Londonas. Viņa slimo ar policistisko olnīcu sindromu, kas liek atšķirties no sabiedrības.
Uzzini nedaudz vairāk par viņu un to, kā ir iegriezusies viņas dzīve pēc tam, kad viņa pārstāja par sevi kaunēties.
Policistisko olnīcu sindroms nozīmē to, ka viņai pastiprināti aug matiņi uz sejas, krūtīm un vēdera – un tas notiek jau kopš 11 gadu vecuma. Runājot par viņas slimību, par bārdas modelēšanu, viņa cer izplatīt savu skaistuma definīciju un iedvesmot citas sievietes, kurām ir līdzīgas problēmas.
“Es uzskatu sevi par ķermeņa pārliecības aktīvisti – un tā visa mērķis ir iedrošināt sievietes būt tam, kas viņas ir – un nekaunēties no savas patiesās būtības. Caur fotosesijām, kurās es piedalos, cenšos attēlos daudzveidīgāku priekšstatu par to, kas ir skaistums. Man šķiet, ka vārds skaistums un tā definīcija ir ļoti ierobežota. Es tiešām vēlos, lai cilvēki saprot, ka skaistums ir dažādās formās un izmēros. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es izvēlējos piedalīties kāzu fotosesijā – tā bija daudz atšķirīgāka no citām manām fotosesijām. Fotogrāfi bija ieinteresēti manā bārdā saspraust pat puķītes – tas man patika.
POS ir izskaidrojums tam, ka man ir tik daudz apmatojuma. Daudzus gadus es visu laiku centos atbrīvoties no sava apmatojuma – tas bija emocionāli un fiziski ļoti smagi. Atceros kā skuvu savu bārdu – tas ļoti sāpēja, jo tajā laikā man bija ļoti maiga āda. Tā daudz asiņoja. Es pat skuvos 2-3 reizes nedēļā. Mati visu laiku atauga no jauna.
Pēc kāda laika sāku izmantot depilācijas krēmus, lai arī tie bija jālieto katru dienu, tie bija mazāk sāpīgi. Ļoti vēlējos veikt lāzera procedūru, bet es biju par jaunu. Pat sāku balināt matiņus, lai tie būtu neredzamāki.
Un jūs jau varat noprast, kā pret tevi attiecas vienaudži – nemitīgas apcelšanas un pazemojumi. Tas viss noveda līdz vēnu griešanai – es vēlējos izdarīt pašnāvību. Es centos pārdozēt pretsāpju zāles, bet nobijos, tādēļ izvēmu tās ārā.
Tad, kad man bija 16, es domāju – kāpēc gan es nevaru sadzīvot ar savu sejas apmatojumu? Pārtraucu klausīties apvainojumos un ļāvu savam apmatojumam augt. Neatceros, no kurienes īsti radās šī doma, bet es pēkšņi pārtraucu uztraukties par to, kāda esmu piedzimusi. “
Protams, ir daudzi negatīvi noskaņoti cilvēki, bet tikpat daudz ir atbalstītāju, kas ļauj Harnamai dzīvot tādu dzīvi, kādu viņa vēlas.
Avots: www.womenshealthmag.com
Varbūt šajā gadījumā ir vērts apsvērt – vai nav lietderīgāk nēsāt musulmāņu galvas segu? Bet fakts, ka daudzām sievietēm arī Latvijā pastiprināti aug apmatojums ne tur kur vajag, nav nekāds retums.To viegli noskaidrot jebkurā skaistumkopšanas iestādē.Sākumā pie kosmetologa izrauj ūsiņas, bet ejot gadiem, vienkārši noskuj pašas mājās.Rezultātā apmatojums nav redzams.Pati personīgi pazīstu dažas sievietes, kurām pastiprināti aug matini uz sejas un kakla.Viņas cīnās ar bārdu, arī man ik pa reizei ir jāizplūc liekie matiņi no sejas. Neesmu pārliecināta, vai Latvijā kāda sabiedriska dāma būtu gatava publiski parādīties ar kārtīgu bārdu un ūsām…
Tāpēc,ka tauta ir degradējusies un kļuvusi aizspriedumaina,,, jo viss jau notiek cilvēku galviņās,tāpēc arī rodas visādas pretrunas…
Apsveicu šo nu jau sievieti,nav ko cīnīties ar to ,ko Dieviņš ir devis…
Būsim tādi ,kādus Dievs mūs ir RADĪJIS.
kas tur aizkustinošs. Bārdaina sieviete.
Nabaga sieviete…