Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra un vienlaikus valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja aviokompānijā airBaltic Kaspara Ozoliņa atpūta Tatros šā gada augustā kopā ar lidsabiedrības padomes locekli Kasparu Briškenu un uzņēmuma valdes locekli Martinu Sedlacki ir vien ziediņi, salīdzinot ar to, kā pats bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss «saaudzis» ar paša pārraudzītajiem nozares «spēlētājiem» – Latvijas dzelzceļu (LDz) un ceļubūves biznesā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Kā piektdien, 20.novembrī, vēsta laikraksts Diena, trijotne uz Tatriem devusies 18.augustā.
Laikraksts citē bijušā satiksmes ministra Matīsa viedokli, kurš norāda, ka «airBaltic padome ir saaugusi kopā ar valdi, Briškens strādā kompānijas labā, lai gan viņam jāpārstāv SM, jābūt valsts acīm un ausīm airBaltic, tā vietā viņi lobē un akli iestājas par to, ko bīda valde.» Kritiku, kāpēc situācija netika labota, nomainot padomi un valdi, viņš nepieņem.
Tikmēr BNN rīcībā esošā informācija liecina, ka arī pats Matīss ir ļoti «saaudzis» ar uzņēmumiem, kurus viņam kā satiksmes ministram bijis jāpārrauga. «Īsi pēc tam, kad Matīsu ievēlēja Saeimā (ar LDz vadības un arodbiedrības ciešu atbalstu) Vīrognā – LDz arodbiedrības atpūtas bāzē netālu no Daugavpils – notika svinības par godu šim faktam, uz kurām Matīss bija aicinājis visus savus «tuvākos atbalstītājus». Apmēram 20 cilvēku lokā bija arī lielāko ceļubūves uzņēmumu vadītāji, tostarp Latvijas Valsts ceļi (LVC) un Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) vadība,» BNN norāda kāds zinātājs, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš arī piebilst, ka Matīss minētajā pasākumā izteicis stingru lūgumu telefonus atstāt numuriņos un banketa zālē neienest. Tikmēr apkārt atpūtas bāzei spietojusi LDz Apsardze komanda, lai vajadzības gadījumā atgaiņātu žurnālistus un citus interesentus.
Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši Latvijas Televīzijas raidījuma de facto ziņotajam, vēl pirms premjere Laimdota Straujuma pieprasīja Matīsa demisiju, viņš bija izteicis vēlmi kļūt par Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju.
Lai gan Matīss ir partijas Vienotība valdes loceklis, pēdējā laikā viņa rīcība neesot sakritusi ar partijas viedokli. Piemēram, de facto jau iepriekš bija izpētījis, ka, visticamāk, jaunais vilcienu iepirkums ir uzrakstīts Urālu lokomotīvju rūpnīcai. Tāpat nesakrita partijas līderu un Matīsa uzskati par to, kurš varētu būt nākamais Latvijas dzelzceļa vadītājs. Straujuma raidījumam apstiprina, ka zinājusi par šo Matīsa vēlmi, taču piebilst, ka «Matīsam nav iespējas to izdarīt tāpēc, ka divus gadus pēc politiska amata atstāšanas ministrs nedrīkst ieņemt amatu sev pakļautajās iestādēs». Matīss no šīs konkurences ir izslēgts, un viņa ambīcijas Vienotībai bija nepatīkams pārsteigums.
BNN jau vēstīja, ka izpelnoties nosodījumus un kritiku no ekspertiem un premjerministres Laimdotas Straujumas attiecībā uz savu rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, rodas jautājums – vai Matīss vienkārši ir nekompetents savā darbā vai arī apzināti rīkojies kāda cita – ne Latvijas valsts – interešu labā.
Tas izskaidrotu arī premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, pieprasot Matīsa demisiju, un norādot, ka iemesls tam ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. «Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» Straujumas teikto citējusi aģentūra LETA.
Aviokompānijas finanšu stāvokli varētu uzlabot, airBaltic, piemēram, palielinot savu pašu kapitālu par 22 miljoniem eiro, noslēdzot mierizlīgumu ar lidostu Rīga, optimizējot lidsabiedrības izmaksas, samazinot nerentablo lidojumu skaitu, vai arī pārdodot kādu no trīs meitas uzņēmumiem – SIA Coalition Rewards, SIA Air Baltic Training un SIA Baltijas Kravu Centrs, liecina BNN rīcībā esošā informācija.
Skarbus vārdus bijušajam satiksmes ministram veltījuši arī citi. BNN jau vēstīja, ka pēc finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa teiktā, Matīss nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem. Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.
Interesanti, ka arī Matīss pats šobrīd pinas pats savos vārdos. Piemēram, sākotnēji Matīss lika noprast, ka līgums ar Montāgu-Girmesu paredz saistības pirkt Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, vēlāk gan atzīstot, ka konkrēts lidmašīnu tips nav paredzēts, tomēr jaunajam investoram ir paredzētas tiesības lemt par flotes nomaiņas jautājumiem. Tāpat bijušais ministrs paudis pārliecību, ka pašlaik valdībai vispareizāk būtu pēc iespējas ātrāk pārskatīt lēmumu un noraidīt piedāvāto investoru, lai cita starpā beigtu āzēt investoru, kas esot visnotaļ godājams Vācijas pilsonis. Jāpiebilst, ka iepriekš Matīss par izraudzīto investoru izteicies daudz sliktāk, norādot, ka viņa sakarā pastāv dažādi riski.
Neizpratni rada arī Matīsa publiskie izteikumi, paredzot galu valdībai, kurā paša pārstāvētā partija ir koalīcijā, turklāt paša partijas biedre ieņem premjerministres amatu.
Ref: 102.000.102.11197