Latvijas atgūšanās no krīzes varētu būt daudz ilgāka, nekā mums gribētos, intervijā žurnālam Kapitāls norāda Latvijas Universitātes un Sorbonnas Universitātes pasniedzēja profesore Baiba Šavriņa.
«Mēs kā maza un no ārējiem tirgiem ļoti atkarīga ekonomika vēl varam izjust negatīvu efektu no tām valstīm, kas krīzē tikai nonāk. Notikumi Grieķijā, Portugālē, arī Īrijā diemžēl liecina, ka vēl viens krīzes vilnis nav izslēgts,» brīdina profesore.
Tai pašā laikā viņu ļoti iepriecina radošuma izpausmes, kas pozitīvā nozīmē vērojamas no Latvijas uzņēmēju puses. «Stabilizācijai ir vajadzīgs laiks, bet iniciatīva ir pamodusies, un tā ir Latvijas cerība. Savukārt Latvijas nelaime ir mūsu demogrāfiskā situācija, jo, saglabājoties esošajam dzimstības līmenim, pēc gadiem piecdesmit par nacionālo identitāti Latvijā runāt būs grūti,» norāda Šavriņa.
Komentējot valsts lomu ekonomikā, pasniedzēja akcentē – ekonomikas vēsture rāda, ka valsts loma ekonomikā, ja to atspoguļo grafikā, saglabā viļņveidīgas līknes izskatu. Viļņa augšpusē dominē teorijas, kas pieprasa stingru ekonomikas regulāciju, lejasdaļā – tirgus ekonomikas liberāļi. Patlaban pasaule virzās pa šo vilni uz augšu, uz valsts lomas palielinājumu, un Latvija diez vai būs izņēmums, raksta LETA.
«Pasaule ir pieredzējusi neoliberālo un monetāro ekonomikas teoriju norietu. Kāpēc savulaik radās keinsisms kā ekonomikas skola? Lai pārvarētu krīzi. Pašlaik pasaule, protams, ir pavisam savādāka, taču keinsisms tomēr mums dod zināmas rīcības iespējas tieši ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Jāņem vērā arī tas, ka ASV kā neoliberālā ekonomikas modeļa veidotājas un popularizētājas šobrīd savu lomu pasaulē zaudē. Tādas organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, arī Pasaules Tirdzniecības organizācija ilgus gadus ir bijušas šīs neoliberālās stratēģijas nesēji, un ir ļoti interesanti, vai viņu redzējums pašreizējos apstākļos mainīsies,» norāda eksperte.