Uzņēmējs tiek lielā mērā uztverts nevis kā ierēdņu algas maksātājs, bet gan kā noziedzīgs blēdis, kamēr nav pierādījis pretējo. Tajā pašā laikā lielākie korupcijas skandāli ir tieši valsts sektorā, un tur strukturālas izmaiņas, lai ieekonomētu līdzekļus, ko tērējam pārvaldībai, neizskata vispār, intervijā BNN norāda uzņēmuma Melnā Kafija ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.
Mārtiņš ČaksteUzņēmums Melnā Kafija kopš 1996.gada ražo svaigi grauzdētu kafiju Latvijā, Ķekavas novadā. Kopš 2010.gada rudens SIA Melnā Kafija ietilpst Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila ģimenes uzņēmuma grupas sastāvā un pārstāv Löfbergs produkciju, veic tās izplatīšanas vadību Baltijā un Austrumeiropā. Savukārt uzņēmuma ražotnē Ķekavā tiek ražoti pašu izstrādāti zīmoli Melna Coffee un Professional, kā arī tiek izstrādāti maisījumi privātiem zīmoliem pēc individuāla pasūtījuma. Uzņēmuma produkcija tiek pārdota Latvijā, kā arī eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm.
Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?
Redzam pieaugošu pircēju interesi par kafijas pupiņām mazumtirdzniecībā. Tas liecina gan par vēlmi dzert kvalitatīvu kafiju, gan par to, ka mazliet uzlabojas daļas sabiedrības pirktspēja. Tāpat jaušama interese par Organic produktiem.
Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Labā ziņa ir tā, ka vidējās algas valstī ir pirmskrīzes līmenī un pat kāpušas, kas dos ekonomisko uzlabojumu ilgtermiņā, uzlabojot iekšējo patēriņu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 11%, bet tirgus kopumā par 1%.
Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Šobrīd izņemot Eiropas fondu apguvi, valsts nekādā veidā neveicina ekonomisko attīstību, bet taisni pretēji, risina budžeta problēmas uz uzņēmēju rēķina. Tā vietā, lai vienkāršotu, veicinātu un radītu konkurētspējīgāku vidi Latvijas uzņēmējiem, tiek pieņemti lēmumi, kas to nekādi neveicina. Mikrouzņēmums vairs nav interesants un nomirs dabīgā nāvē pēc pārejas perioda beigām. Tā vietā, lai paceltu neapliekamo minimumu, tiek celta minimālā alga. Uzņēmējs tiek lielā mērā uztverts nevis kā ierēdņu algas maksātājs, bet gan kā noziedzīgs blēdis, kamēr nav pierādījis pretējo. Tajā pašā laikā lielākie korupcijas skandāli ir tieši valsts sektorā, un tur strukturālas izmaiņas, lai ieekonomētu līdzekļus, ko tērējam pārvaldībai, neizskata vispār.
Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
Būtu svarīgi virzīt stratēģiju valsts politikai tā, lai domātu par to, kā ieņemt vairāk naudas līdzekļus no augošas ekonomikas, nevis augoša nodokļu sloga. Lai ieņemtu vairāk nodokļus no saucamās ēnu ekonomikas, jālikvidē kontrabanda un jārada nodokļu sistēma, kurā mazais uzņēmējs labprātīgi maksās nodokļus, nevis ieviešot simtiem papildus kontroles mehānismus, kas ir dārgs un neefektīvs instruments. Šobrīd valdība krietni par maz dara, lai atbalstītu godīgos nodokļu maksātājus, kaut vai sākot ar to, ka Valsts ieņēmumu dienesta izveidotais Baltais saraksts praktiski neko nedod. Tāpat valsts iepirkuma konkursos vēl arvien ir iespējams piedalīties firmām ar apšaubāmu nodokļu maksāšanas praksi. Mūsu institūciju vēlme izdabāt visām Eiropas direktīvām, traktējot to, pārsvarā papildinot ar papildus kontroles un normu noteikšanu, skrienot pa priekšu pārējām dalībvalstīm, nekādi neveicina mūsu konkurētspēju. Bieži tas izskatās, kā vēlme attaisnot administratīvā aparāta eksistenci un tā augšanu, nevis vēlmi sakārtot uzņēmējdarbību saprātīgā veidā veicinot sakārtotu uzņēmējdarbības vidi.
Uzteicamas ir visas aktivitātes, ko valdība veic eksporta veicināšanas pasākumu atbalstam un Eiropas fondu apguvē, veicinot dažādu nozaru attīstību.
Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Kafija Latvijā tiek aplikta ar akcīzes nodokli 1,4 EUR/kg, kas nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Paskatoties uz tālākiem kaimiņiem – Poliju un Somiju, tur ir pat samazinātais PVN pārtikai. Tas viss, protams, rada reizēm diezgan jūtamu cenu starpību un veicina kontrabandas riskus, kā arī prasa biezākus maciņus Latvijas patērētājiem.
Mēs Baltijā vēl arvien esam lielākais kafijas ražotājs un, pateicoties lielajam eksporta īpatsvaram, jūtamies diezgan stabili. Mazliet apbēdina tas, ka kafejnīcu ķēdes ar Latvijas izcelsmi attīstās kūtri, kamēr lietuvieši strauji attīstās mūsu tirgū.
Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
Mūsu nozares trumpis ir tas, ka no kafijas cilvēki nav atteikušies pat kara laikā. Tas ir dzēriens, kas uzmundrina un dod spēku un prieku tālākai dienai. Tas ir otrs lielākais tirgotais produkts biržā uzreiz pēc naftas.
Ahilleja papēdis ir tā pati birža. Gan dolāra un eiro svārstības, gan zaļo pupiņu cena, kas var īsā laikā veikt milzīgas svārstības, tādējādi radot milzu problēmas noieta tirgos.
Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?
Mūsu uzņēmums raugās uz uzņēmējdarbību ar ilgtspējīga uzņēmēja acīm, cenšoties nodrošināt atbilstošu algu un darba apstākļus. Līdz ar to darbinieku mainība ir maza un piesaistīt jaunus speciālistus nerodas problēmas.
Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Nozarei ir tendence mazliet augt katru gadu, ja vien to neietekmē ekonomiskās krīzes. Ja ekonomika saglabās mērenu izaugsmi nākamos piecus gadus, tad arī mūsu nozare augs un paplašināsies kvalitatīvais segments.
Ref: 102.000.102.11207