Cilvēce ir ilgstoši tiekusies pēc jaunības eliksīra. Tomēr pēdējos gados veikti rūpīgi pētījumi par novecošanās procesu ir pavēruši jaunas iespējas, kas var palīdzēt mums visiem ilgāk dzīvot, nezaudējot veselību. Vai tā vietā, lai izārstētu konkrētas slimības, iespējams apturēt pašu novecošanās procesu?
Nozīmīgus pētījumus šajā jomā apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:
Jaunības DNS
Amerikāņu šūnu biologs Valters Longo ir atklājis DNS ar nosaukumu Larons – tāds piemīt cilvēkiem, kad dzīvo attālās Ekvadoras vietās un ir īpaši maza auguma. Šie punduri tikpat kā neslimo ar divām ar vecumu saistītām slimībām – vēzi un diabētu. Šis atklājums paver jaunu skatu uz cilvēka dzīves ilgumu un iespējām to pagarināt. Pašlaik Longo cenšas nodalīt šo hormonu, kas izraisa novecošanos parastu cilvēku ķermeņos.
Novecojušo šūnu iznīcināšana
Fundamentāls novecošanās mehānisms, kas, visticamāk, izraisa hroniskas slimības ar vecumu saistītu disfunkciju, ir šūnu novecošanās. Amerikāņu medicīnas doktora Džeimsa Kirklenda darbs pie tā, lai iznīcinātu novecojušās šūnas un atstātu veselās šūnas var atstāt milzīgu ietekmi uz dzīves kvalitātes uzlabošanos un atvieglot ar vecumu saistītās hroniskās slimības.
Mūža pagarināšana ar veselīgu uzturu
Pētījumi rāda, ka visā pasaulē zināmas cilvēku grupas dzīvo ļoti garu mūžu. Piemēram, Okinavas salā Japānā cilvēku vidējais mūža ilgums ir vairāk nekā 81 gads pretstatā 78 gadiem ASV un 67 gadiem pasaulē vidēji. Savākts arvien vairāk pierādījumu, ka ilgās dzīves noslēpums ir veselīgs uzturs, kas satur daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu, piemēram, auzas un miežus.
Savukārt Teksasas Veselības zinātņu centra zinātnieki ir publiskojuši pētījumu, kas liecina – cilvēki, kas savā ēdienkartē iekļauj daudz pilngraudu produktu un augļu, samazina risku saslimt ar sirds slimībām aptuveni uz pusi salīdzinājumā ar tiem, kas pārtikā priekšroku dod gaļai un trekniem ēdieniem.
Fiziskās aktivitātes – ilgāks mūžs
ASV bāzētā Brigemas un sieviešu slimnīca sadarbībā ar Nacionālo Vēža institūtu ir veikusi pētījumu, kas liecina – jo vairāk tu nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm, jo ilgāka ir tava dzīve. Piemēram, ja nedēļā tu spraigā gaitā nostaigā 75 minūtes, mūža ilgums pagarinās par 1,8 gadiem. Ātrā gaitā pieveicot 150-299 minūtes nedēļā, dzīvildze pieaug par 3,4 gadiem. Savukārt, ja nedēļā aktīvai pastaigai atvēl 450 minūšu, paredzamais dzīves ilgums palielinās pat par 4,5 gadiem.
Ref: 102.000.102.11235