Finanšu pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, nekustamie īpašumi, azartspēles, būvniecība, kokapstrāde un farmācija – tik plašu uzņēmējdarbības loku pārstāv jaunā Latvijas miljonāru TOP 100 pirmā desmitnieka pārstāvji, kas atspoguļoti biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā.
Pirmo vietu ieņem Oļegs Fiļs ar 314 miljoni eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu +15 miljoni eiro), otro Ernests Bernis ar 310 miljoniem eiro (+15 miljoni eiro), bet trešo – Leonīds Esterkins ar 266 miljoniem eiro (+10 miljoni eiro). Ceturtajā vietā ierindojas Arkādijs Suharenko ar 136 miljoniem eiro (+5 miljoni eiro), bet piektajā – Arnis Riekstiņš ar 85 miljoniem eiro (+5 miljoni eiro). Visiem pirmo piecu vietu īpašniekiem izdevies saglabāt savas pozīcijas reitingā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
No septītās vietas pērn uz sesto pakāpies Justs Nikolajs Karlsons ar 77 miljoniem eiro (+13 miljoni eiro), bet no desmitās uz septīto Jānis Zuzāns ar 65 miljoniem eiro (+8 miljoni eiro). Tikmēr strauju lēcienu no 24.-25.vietas uz astoto piedzīvojis Mārcis Martinsons ar 61 miljonu eiro (+30 miljonu eiro), bet no 11.vietas uz devīto pakāpies Uldis Asars ar 48 miljoniem eiro (-2 miljoni eiro). Tikmēr no sestās vietas pērn uz desmito šogad noslīdējis Valērijs Maligins ar 45 miljoniem eiro (-23 miljoni eiro).
«Šo topu publicējam jau četrus gadus, kopš 2012.gada, kad miljonāru topa pirmajā desmitniekā iekļuvušo cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija «tikai» 884 miljoni eiro (621 milj. latu), salīdzinot ar 1,41 miljardu eiro šogad,» atzīmē žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs.
Jaunais TOP 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā TOP 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» Laika Stara vadītājs Vadims Jerošenko notikušās pārmaiņas skaidro ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.
Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas ir deva savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014.gadā tika samazinājusies.
«Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē ir pārejoša,» skaidro Jerošenko. «Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai.»
«Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis TOP 100 vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas TOPā,» stāsta Laika Stara vadītājs. «Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup,» saka Jerošenko.
Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs: «Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi.»
Savukārt TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu – galu galā sen nav bijis tik neliels TOP 100 jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars, savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.
Ref: 102.000.102.11246