Vācu rūpniecībai būtiski rādītāji šā gada trešajā ceturksnī bijuši neapmierinoši un rūpnieciskā ražošana nav devusi pienesumu Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei. Situāciju būtiski ietekmējuši arī izaicinājumi lielākajos jaunattīstības tirgos, secina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface eksperti, paredzot, ka šāds vācu rūpniecības vājums būs drīzāk īslaicīgs.
Vācijas rūpnieciskā ražošana ir samazinājusies par 0,2%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, un to veicinājušas svārstības pasaules ekonomikā. Daudzu nozīmīgu jaunattīstības tirgu vājums ietekmējis uz eksportu vērstos Vācijas uzņēmumus, īpaši ražošanu farmācijas industrijā un mehāniskajā inženierijā. Tai pat laikā vairāk iekšēji orientētās nozarēs, piemēram, būvniecībā un enerģētikā ražošanas apjomi valstī ir pat palielinājušies, informē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.
Jauno industriālo pasūtījumu dati demonstrē sarežģītu ārējo vidi ražošanai. Trešajā ceturksnī Vācijas rūpniecības pasūtījumu apjoms kopumā samazinājās par 2,8%, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tam pamatā bija pasūtījumu samazināšanās teju «brīvajā kritienā» no valstīm ārpus eirozonas (-8,6%). Visvairāk no tā cietusi farmācijas nozare, kā arī elektronika un autobūve.
Ārējā pieprasījuma samazinājums no jaunattīstības tirgiem turpinās ietekmēt Vācijas ekonomiku, taču iespaids nebūs pārspīlēti liels. Tā, piemēram, Vācija aptuveni 9% (daudz vairāk nekā jebkura cita eirozonas valsts) no sava eksporta ārpus eirozonas nodrošina uz Ķīnu. Tomēr aplēses liecina, ka pat Ķīnas «smagās piezemēšanās» gadījumā ietekme uz Vācijas ekonomiku būtu mērena, prognozē Blūmfelds.
Vācu automobiļu industrijas attīstība varētu tikt bremzēta salīdzinoši ilgāku laiku ne tikai Volkswagen izmešu skandāla ietekmē. Jauno tirgu izaugsmes tempu palēnināšanās un lejupslīdes veicina būtisku pieprasījuma samazināšanos pēc jaunām un dārgām automašīnām, paredz eksperts.
Vienlaikus Vācijas rūpniecības perspektīvas kopumā joprojām ir pozitīvas. Saskaņā ar tādiem būtiskiem optimisma rādītājiem kā IFO biznesa klimata indekss un PMI indekss vājums būs drīzāk kontrolēts un īslaicīgs. Būtisks izaugsmes veicinātājs būs pieaugošais valsts iekšējais patēriņš, kā arī augošais pieprasījums no citām eirozonas valstīm un tādām tradicionāli attīstītām ekonomikām kā ASV un Lielbritānija.
Prognozētais IKP pieaugums Vācijai ir1,6% šajā gadā un 1,6% nākamajā gadā. Coface riska novērtējums valstij ir A1 jeb «ļoti zems».
Ref: 102.000.102.11251
atbrauks curkas un izglabs slinkos vaciesus….ha ha