Parīzes klimata konferencē (COP21) sestdien, 2015.gada 12.decembrī, aptuveni plkst.20:30 pēc Latvijas laika visas pasaules valstis panāca vēsturisku vienošanos – vienošanos par globālu, ambiciozu, dinamisku visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai (Parīzes vienošanās).
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Parīzes vienošanās pēc 2020.gada aizstās tagadējo Kioto protokolu, kura īstenošanā iesaistījies nepietiekams skaits valstu un kura ambīcijas bija nepietiekamas klimata pārmaiņu ierobežošanai. Savukārt Parīzes vienošanās paredz visu valstu iesaisti un rīcību.
Latvijas delegācijas vadītāja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsver: “Esam gandarīti, ka pēc 4 gadu darba un divu nedēļu intensīvām noslēdzošajām sarunām Parīzē mums ir izdevies vienoties par visām pasaules valstīm saistošu vienošanās tekstu. Parīzes vienošanās ir izšķirošs solis ceļā uz klimata pārmaiņu novēršanu un noturības pret klimata pārmaiņām nodrošināšanu. Tā ir līdz šim pasaulē nozīmīgākā un apjomīgākā starptautiskā vienošanās vides jomā.”
Ref:103.000.103.9115