Lietuvā jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanai atbildīgajās institūcijās ir izveidots moderns modelis, kas ļauj attīstītājam veikt saskaņošanu mēneša laikā. Salīdzinājumam Latvijā saskaņošana no projekta iesniegšanas brīža var ievilkties no četriem mēnešiem līdz pat pus otram gadam.
«Nesakārtotība šajā jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nekonkurētspēju jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīcijas gadā,» uzskata jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.
Alianse norāda, ka jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanā Latvijai vajadzētu tiekties uz Lietuvas modeli, sākot jau ar elektroniskās vides izveidi, kas ļauj attīstītājam iesniegt projektu elektroniski un pēc tam ērti un operatīvi komunicēt ar visām atbildīgajām institūcijām un iespēju redzēt, kā virzās saskaņošanas process.
«Latvijā projektu saskaņošanas process neatbilst mūsdienīgai pieejai, bet gan gandrīz akmens laikmetam, ja salīdzinam citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Komunikācija starp institūcijām un arī ar attīstītāju ir birokrātiska un sarežģīta, kas arī būtiski paildzina saskaņošanas procesu. Latvijā attīstītājs klātienē iesniedz katrai no saskaņošanā iesaistītajām institūcijām tehniskā projekta «grāmatu», un institūcijas pat savā starpā nekomunicē saskaņošanas procesā. Lietuvā izveidotais mūsdienīgais modelis nodrošina saskaņošanas operativitāti – dokumentācija pašvaldībā tiek iesniegta elektroniski vienā vietā, un tā automātiski tiek reģistrēta visās iesaistītajās institūcijās. Turklāt visas piezīmes no katras struktūrvienības ir redzama digitālajā vidē, un attīstītājs var ērti sekot līdzi saskaņošanas procesam, operatīvi veikt izmaiņas un iesniegt papildu dokumentāciju. Latvijā operativitāti un ērtumu nomaina gara sarakste ar pasta starpniecību, kurā katrs lēmums tiek noformēts kā administratīvais akts, ievērojot normatīvajos aktos paredzētās 30 dienas un dažreiz pat formāli pagarinot atbilžu sniegšanas laiku līdz četriem mēnešiem,» skaidro Grīnvalds.
Lietuvā atšķirīga ir arī pieeja darbā ar attīstītāju, maksimāli vienkāršojot saskaņošanas procesu. Piemēram, pie projekta, kas neatbilst pilsētas Teritorijas plānojumam, iesniegšanas tam nebūt nav vienmēr jāizstrādā detālplānojums, bet galvenais pilsētas arhitekts izstrādā nosacījumus attīstītājam. Arī administratīvā procesa pārsūdzēšana un būvatļaujas apturēšana ir iespējama tikai tādos gadījumos, kad ir pārkāpts būvniecības regulējums vai pilsētas Teritoriālais plānojums, nevis kā Latvijā pēc «patīk – nepatīk» principa, kad tuvējo māju kaimiņam nepatīk, ka blakus būs jauns projekts.
Birokrātiskās pieejas dēļ katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā. Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu izstrāde un saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta ieceres iesniegšanas brīža, domā eksperts.
«Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu būvniecības projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt,» skaidro Grīnvalds.
NNĪAA atgādina, ka jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielu investīciju ieguldīšanu valsts un pilsētas attīstībā. To lielākā daļa tiešā veidā tiek ieguldīta saistīto nozaru attīstīšanā un darba vietu nodrošināšanā, infrastruktūrā un nodokļos valstij, kas veicina valsts un pilsētas labklājību.
Ref: 102.000.102.11400