Pēc demisionējušās premjeres Laimdotas Straujumas domām, Vienotībai jāvirza citi premjera amata kandidāti, jo pašreiz šim amatam izvirzītā partijas vadītāja Solvita Āboltiņa nebauda nedz pietiekami lielu atbalstu partijā, nedz citu politisko spēku vidū, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
«Es neredzu, kā var izveidot valdību bez Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības. Vienotībai ir jāpaskatās savās rindās – jāpaskatās reģionos, jāpaskatās Eiropas Parlamentā. Mēs neesam tik nabadzīgi,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Straujuma.
Viņa arī norādīja, ka pašā Vienotībā aptuveni trešā daļa Vienotības biedru ir pret Āboltiņas virzīšanu valdības vadītājas amatā. «Kāda trešdaļa, ja skatās pēc balsīm,» sacīja Straujuma.
Viņa arī atzina, ka pati balsojusi pret Āboltiņu. «Publiski varu pateikt, ka pati nobalsoju «pret»,» sacīja Straujuma. Tiesa, viņa atteicās klāstīt argumentus, kāpēc viņa un daļa pārējo partijas biedru nav atbalstījuši Āboltiņas kandidatūru. «Tā ir mūsu iekšējā lieta,» noteica valdības vadītāja.
Tomēr Vienotībā ir divi cilvēki, kuri, pēc Straujumas ieskata, var kļūt par premjeru. «Mums savās rindās ir jāatrod cilvēks, kurš to var izdarīt. (..) Neprasiet man konkrētus [vārdus]! Es uzskatu, ka «jā» [ir šādi kandidāti]! (..) Man ir divi, (..) abi no partijas (..). Viens no tiem ir bijušais ministrs. (..) Lai paliek mans noslēpums, bet es šos cilvēkus minēšu valdei,» īsās atbildēs atbildēja premjere.
Viņa sacīja, ka par šiem cilvēkiem kā potenciālajiem premjeriem ieminēsies partijas valdē. Ja tiks izvirzīts cits premjera amata kandidāts, kurš amatā tiks apstiprināts, tad jāmainās partijas vadībai. «Visai Vienotības frakcijai un valdei ir jākoncentrējas uz šo cilvēku un jāatbalsta viņš,» atzīmēja Straujuma. Pretējā gadījumā valdības veidošanas iniciatīvu var iegūt citas partijas. «Ja mēs to nedarām, tad mēs atdodam citiem iniciatīvu,» secināja Straujuma.
Tikmēr Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Vienotība šajās dienās diskutēs par tālākiem iespējamās rīcības scenārijiem, tā kā Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas kandidatūrai premjerministres amatā nav pietiekama atbalsta partijas iekšienē. Tie ir vairāki, tāpat arī «rezervistu soliņš» augstajam premjera amatam partijā ir pietiekami garš.
Kampars norādīja, ka Vienotības vienīgais kandidāts premjera amatam pašlaik ir partijas līdere Solvita Āboltiņa, kuru valdības vadītājas amatā atbalsta partijas valdes un frakcijas vairākums.
«Tiešām ir arī vairāki cilvēki, kuri ir pateikuši, ka viņu neatbalstīs, īpaši no Saeimas frakcijas. Tā ir realitāte, un tas ir viens no argumentiem, kāpēc tomēr ir pārdomājama un vēlreiz pārrunājama šī situācija,» teica Kampars. Pēc viņa sacītā, Āboltiņa būtu «formāli virzāma» premjera amatam, bet patlaban nav saprotams, vai tādā gadījumā būtu iespējams izveidot koalīciju.
«Tā kā mēs zinām, ka Nacionālā apvienība ir izteikusi šo savu ultimātu [pret Āboltiņu premjeres amatā] jau vairākkārtīgi, un izskatās, ka tā negrasās atkāpties, tad situācija ir pietiekami sarežģīta, lai mēs rīkotos pietiekoši atbildīgi, ņemot vērā, ka šai valdībai ir jāveic daudzi nozīmīgi darbi iekšpolitikā, tai jābūt izlēmīgākai, pārliecinošākai (..),» teica Kampars.
Pēc Vienotības ģenerālsekretāra sacītā, tā kā Āboltiņas kandidatūrai premjerministres amatam nav vienprātīgs atbalsts partijas iekšienē, Vienotībā tuvākajās dienās diskutēs par tālāko rīcību, ziņo lsm.
«Ņemot vērā Valsts prezidenta [Raimonda Vējoņa] vēlmi līdz Jaunajam gadam dzirdēt partiju virzītos kandidātus (..) Mēs respektējam Valsts prezidenta vēlmi un [rīkosimies, lai] tuvākajās dienās, līdz pat šim termiņam, ko prezidents nosauca, mūsu viedoklis būtu zināms,» teica Kampars.
Viņš gan atturējās pirms Vienotības valdes sēdes minēt iespējamās rīcības scenārijus. «Protams, ka tie ir vairāki šobrīd (..). Tomēr galvenais, lai, virzot kandidātu vienu vai otru, mums ir rīcībspējīga valdība, lai tā tiek izveidota salīdzinoši saprotamā laikā un pārskatāmā termiņā,» teica Vienotības ģenerālsekretārs.
Vaicāts par iepriekš piesauktajiem Vienotības trumpjiem valdības veidošanas procesā, Kampars sacīja, ka pašreiz sarežģītajā politiskajā situācijā partijā ir diskutēti dažādi scenāriji. «Mums ir pietiekoši garš rezervistu soliņš gan Eiropas Parlamentā Briselē, gan mums ir ļoti pieredzējuši cilvēki, kas kādu laiku varbūt politikā nav atradušies, tāpat mums ir vesela virkne jaunu, talantīgu politiķu, kuri, es domāju, būtu piemēroti visaugstākajiem amatiem (..). Plus ir vēl vairāki citi argumenti, kas, mūsuprāt, būtu izvirzāmi situācijā, ja kaut kas mainās,» teica Kampars, neatklājot, par kādiem trumpjiem īsti ir runa.
Viņaprāt, pašreizējais valdības veidošanas process ir gana sarežģīts jau no pirmās dienas. «(..) Es neatceros tādu gadījumu, kad ir bijuši tādi ultimāti kā līdz šim. (..) Domāju, ka vēl mums būs Valsts prezidenta novēlējumi, kuri varētu būt jau nedaudz atšķirīgāki un konkrētāki nekā tas bijis līdz šim,» uzskata Kampars.
Viņaprāt, partijām nāksies sākt no «nulles pozīcijas» – tām būs «jāvienojas valsts interesēs, nevis jāstāv tikai par savām interesēm». Tāpat Kampars uzskata, ka iniciatīva valdības veidošanā būs jāuzņemas Vienotībai, ne Zaļo un zemnieku savienībai, kas pirmdien, 28.decembrī, paziņoja, ka ieturēs pauzi un pagaidām nenosauks savu kandidātu premjera amatam.
Kā ziņots, ZZS pirmdien nenosauca savu premjera amata kandidātu, nolemts ZZS Saeimas frakcijas un valdes kopsēdē.
Lai arī ir noslēdzies Vienotības frakcijas un valdes balsojums par partijas līderi Solvitu Āboltiņu kā iespējamo premjera amata kandidāti, arī šis politiskais spēks nesteigsies oficiāli izvirzīt savu kandidatūru premjera amatam.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Vējonis 11.decembrī, pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai partijai būtu jāuzņemas valdības veidošana. Tomēr Vējonis aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.
Vējonis arī norādījis, ka gadījumā, ja partijas līdz šī gada beigām nepiedāvās savus Ministru prezidenta amata kandidātus un konkrētus piedāvājumus iespējamam jaunās valdības koalīcijas modelim, viņš nākamās tikšanās ar partijām organizēs nākamā gada sākumā.
Ref: 102.000.102.11480