Pēc krīzes laika koncentrēšanās uz īstermiņa risinājumiem, uzņēmējiem sāk atgriezties interese par ilgtermiņa ieguldījumiem, piemēram, reputācijas un tēla veidošanu, intervijā biznesa portālam BNN sacīja Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) izpilddirektore Sandra Stepe.
Viņa norāda, ka arī uzņēmumu reputācijas un zīmolu topos izvirzās tie, kas mērķtiecīgi nevis kampaņveidīgi investē reputācijas veidošanā, tādēļ arvien vairāk tiek novērtēti sabiedrisko attiecību pakalpojumi.
Sabiedrisko attiecību nozarei arvien lielāks izaicinājums esot sociālie mediji un spēja pielāgoties to spēles noteikumiem. «Pieprasījums pēc sociālo mediju izmantošanas uzņēmumu komunikācijā pieaug, taču trūkst zināšanas un pieredze gan klientu, gan aģentūru pusē, atzīmē S.Stepe, piebilstot, kamēr sabiedrisko attiecību konsultanti krāj nepieciešamās iemaņas, šo nišu aktīvi cenšas aizņemt mediju aģentūras; veidojas arī nelielas specializētās sociālo mediju aģentūras. «Tā rezultātā sociālie mediji tiek izmantoti kampaņās, bet korporatīvajā un klientu komunikācijā – joprojām diezgan vāji,» norāda S.Stepe.
Eksperte uzskata, ka tas ir likumsakarīgi, jo lielākā daļa Latvijas uzņēmumu komunicē sociālajos medijos ne vairāk kā gadu. Līdz ar to nav vēl izveidojušas stabilas tradīcijas, kā arī nav pagājis laiks, kas ļautu izdarīt secinājumus par komunikācijas sociālajos medijos ilgtermiņa efektiem.
Runājot par darba tirgu nozarē, stabilizējoties ekonomiskajai situācijai un uzlabojoties vispārējam noskaņojumam par biznesa attīstību, vērojama atsevišķu labāko komunikācijas speciālistu aizplūšana no valsts sektora uz privāto. Korporatīvais segments atgūstoties straujāk un ir spējīgs piedāvāt adekvātu atalgojuma līmeni.
«Pēc aptuveni 20% ieņēmuma krituma 2009.gadā Latvijas vadošie sabiedrisko attiecību konsultāciju uzņēmumi pērn ir nostabilizējušies un kopumā tiek prognozēts neliels pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu. Īpaša tirgus aktivitāte jūtama šī gada trešajā ceturksnī un atsevišķi uzņēmumi no jauna sāk palielināt savu cilvēkresursu kapacitāti,» norāda LSAKA pārstāve.
Viņa uzskata, ka, līdz ar komunikācijas un sabiedrisko attiecību studiju popularitāti, bažas par pārprodukciju nav nepamatotas. „Ar sabiedrisko attiecību speciālistiem ir tāpat, kā vēl pirms laika bija ar juristiem – tie tika sagatavoti tūkstošiem, kas neatbilda reālajām darba tirgus iespējām. Izdzīvoja labākie. Pārprodukcijai ir divas šķautnes: no vienas puses nodrošina konkurenci nozarē, no otras – tā vājina profesijas prestižu. Taču tas ir laika jautājums,» uzskata eksperte.
«Vienlaikus, līdzīgi kā jebkurā specialitātē – virsotne vienmēr ir brīva – labākajiem speciālistiem vienmēr izdosies atrast darbu neatkarīgi no tā, kādā jomā vai augstskolā būs iegūta izglītība.»
Viņasprāt, sabiedrisko attiecību konsultants ir elitāra profesija, šādu cilvēku neesot nemaz tik daudz, tā kā vairums sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo tomēr ir izpildītāju pozīcijās. «Par konsultantu nepiedzimst un nevar izmācīties, par tādu kļūst, krājoties praktiskajai pieredzei un izpratnei. Sabiedrisko attiecību konsultants konsultē uzņēmumus, attiecīgi viņam ļoti labi jāorientējas uzņēmuma pārvaldības jautājumos. Turklāt konsultantam ir jābūt ar tādām zināšanām, kuras nav vai nevar būt uzņēmumā iekšienē. Tāpēc labāk, ka komunikācijas zinības ir otrā izglītība, respektīvi, papildinājums kādām fundamentālākām zinībām, piemēram, biznesa vadībai, socioloģijai, psiholoģijai vai tamlīdzīgi,» tā S.Stepe.
Attiecībā uz novērtējumu par pagājušā gada notikumiem, 2010. gadu interesantu padarījušas Saeimas vēlēšanu politiskās komunikācijas kampaņas, kurās daudz lielāku lomu spēlēja publiskās debates un komunikācija sociālajos medijos. «Politiskā komunikācija – joprojām kampaņveidīga, orientēta uz «politikas kā produkta» pārdošanu nevis ilgtermiņa vīziju,» norāda eksperte.
LSAKA izpilddirektore uzskata, ka īpaši negatīvu ietekmi uz visiem uzņēmumiem viestu Iepirkumu likuma grozījumi, kas paredz iepirkuma sliekšņu paaugstināšanu, kas kardināli samazinātu gadījumu skaitu, kad pasūtītājam būtu jāorganizē iepirkuma procedūras. «Ja šāds scenārijs realizētos, un šādi signāli ir jūtami, – tas nozīmētu, ka absolūtam vairumam Latvijas uzņēmumu faktiski nebūs nekādu iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās un liela daļa iepirkumu nokļūtu pelēkajā zonā,» saka S. Stepe, piebilstot, ka iepirkumu jomas sakārtošana ir viens no LSAKA prioritārajiem darbības virzieniem.
Nu jā, var piekrist, ka sabiedrisko attiecību grāds varētu nebūt viennozīmīgs atbalsts karjeras uzsāksānai, tomēr tā ir izglītības sistēmas kļūda.
piekrītu jk