Aizvadītā gada pēdējā ceturksnī no kopumā Latvijā izsmēķētajām 24,8% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā, liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen «Tukšo paciņu pētījums».
Rezultātu veicinājusi koordinēta tiesībsargājošo iestāžu darbība un sabalansēta nodokļu politika. Tomēr eksperti uzsver, ka šie rādītāji ir trausli – Latvijas kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) Tabakas direktīvas pārņemšanu jau šā gada maijā rada apstākļus, lai kontrabanda varētu atkal paplašināties.
Nozīmīgs kontrabandas kritums vērojams, salīdzinot 2015.gada pirmo un otro pusgadu – par 5.5%, sasniedzot līmeni, kāds pēdējo reizi fiksēts 2009.gadā. Šobrīd tas ir teju uz pusi zemāks nekā 2010.gadā, kad kontrabanda sasniedza savu virsotni un bija 44,6%, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi apliecina nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanos Latvijas tirgū. Saskaņā ar VID datiem 2015.gadā tieši par tabakas izstrādājumiem iekasēti 177,3 milj. eiro, kas ir par 11,1 milj. jeb 6,7 % vairāk nekā 2014.gadā. Pieaug arī legālajai mazumtirdzniecībai novirzīto cigarešu apjoms – 2015.gada 11 mēnešos tie bija 1,75 miljardi cigarešu jeb par 5,4% vairāk, nekā pirms gada. 97% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem ir tieši par cigaretēm.
Nelegālā cigarešu tirgus īpatsvara ievērojamo samazināšanos ir sekmējis arī VID efektīvais darbs kontrabandas apkarošanas jomā. Pēdējo triju gadu laikā VID struktūrvienību izņemto cigarešu skaits ir pieaudzis 2,5 reizes, bet visu valsts tiesībaizsardzības iestāžu kopā izņemto cigarešu skaits ir pieaudzis 1,9 reizes. Ievērojami (par 58%) kopš 2013.gada ir pieaudzis arī VID Muitas policijas pārvaldes uzsākto kriminālprocesu skaits.
Arī šogad VID aktīvi turpinās darbu kontrabandas, tajā skaitā, tabakas izstrādājumu kontrabandas apkarošanas darbu. Saskaņā ar pagājušā gada oktobrī parakstīto VID un TIRNA sadarbības līgumu šogad plānots uzsākt izmantot TIRNA piedāvāto cigarešu marķēšanas un digitālās izsekojamības sistēmu Latvijā. Tāpat tiks paplašināti un pilnveidoti jau uzsāktie pasākumu kopumi, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu sekmīgā sadarbība «Tiesību aizsardzības iestāžu Rīcības plāns cīņā pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā» ietvaros, sadarbība un informācijas apmaiņa ar citu valstu muitas un robežapsardzes dienestiem un citi.
Straujš kontrabandas popularitātes kāpums Latvijā sākās pēc tam, kad strauji tika pacelts akcīzes nodoklis tabakai, neizvērtējot riskus – pirktspējai atbilstošu pieprasījuma kāpumu pēc lētām cigaretēm no trešajām valstīm, kā arī tiesībsargājošo iestāžu gatavību un kapacitāti koordinētai kontrabandas apkarošanai. Rezultātā legālais tirgus samazinājās gandrīz uz pusi un valsts zaudējumi budžeta ieņēmumos bija ap 90 miljoni eiro. Papildus jaudu kontrabandai piešķīra tas, ka valdība, apstiprinot jaunas prasības cigarešu iepakojumam, nedeva uzņēmējiem nepieciešamo laiku to ieviešanai ražošanā. Šī prakse patlaban tiek atkārtota, iestrādājot ES Tabakas direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā, kas stāsies spēkā jau pēc četriem mēnešiem – 20.Maijā, norāda VID.
Atbilstoši VID datiem tabakas akcīzes nodoklī katru mēnesi tiek iekasēti apmēram 14 miljoni eiro, kas gadā vidēji valsts budžetu papildina par 170 miljoniem. Legālās produkcijas deficīts saasinās pieprasījumu pēc kontrabandas precēm, kas valstij rada ap 80 miljoniem eiro zaudējumus gadā neiekasēto nodokļu veidā.
Ref: 102.000.102.11594