Dažu mēnešu laikā Latvijas preču eksports uz Krieviju samazinājies aptuveni par 25%. Tas ir straujš kritums, to šonedēļ atzinusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Vienlaikus viņa ar optimismu paziņoja, ka Krievijas tirgus zaudēšana mudinājusi Latvijas uzņēmējus meklēt noieta tirgu citās valstīs. Turklāt vietējie uzņēmēji saņēmuši sava veida «poti» pret krīzes situācijām.
Pagaidām gan ne pietiekoši labu, jo tie 3%, par kuriem pieaudzis Latvijas preču eksports uz citām valstīm, vēl aizvien nespēj nosegt iepriekš Krievijas tirgū realizētā 25% eksporta zaudējumu. 2015.gada beigās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs izteica minējumu, ka 2015.gada beigās preču apgrozījums starp Krieviju un Latviju varētu būt 30-40%.
Intervijā Krievijas ziņu aģentūrai ТАSS Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka gāzes molekulām nav nacionalitātes, tāpēc Latvijas ir gatava pirkt Krievijas gāzi, ja tā būs lētāka nekā citu piedāvātā. Viņasprāt, iespēja iegādāties gāzi no citiem piedāvātājiem motivē uzņēmumus Latvijas Gāze un Gazprom piedāvāt labāku cenu.
Kamēr ministres paziņojumi ir tīkami gan Latvijai, gan Krievijai – atkarībā no tā, kam tie sacīti, dzīve rit savu gaitu. Un, neskatoties uz ES un Krievijas abpusējām sankcijām, deviņi Latvijas uzņēmumi piedalīsies starptautiskajā pārtikas produktu izstādē Prodekspo, kas notiks Maskavā februāra sākumā. Par to šonedēļ informēja Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), kuru vada Danas Reiznieces-Ozolas vīrs – Andris Ozols.
LIAA organizētajā Latvijas stendā tiks pārstāvēta uzņēmumu Rital D, Enhars, Pure Chocolate, Velte L, Daugavpils gaļas kombināta, Rаmkalni Nordeco, Jaunkrasts, L.Е.V. un Kronis ražotā produkcija.
Pēc LIAA rīcībā esošās informācijas, neskatoties uz sankcijām, kuru dēļ Latvijas pārtikas produktu eksports uz Krieviju būtiski samazinājies, Krievija vēl aizvien ir nozīmīgs eksporta partneris pārtikas nozarē – 2015.gada pirmajā pusē pārtikas produktu eksports uz Krieviju veidoja 29% no kopējā Latvijas pārtikas nozares produkcijas eksporta.
Un šeit rodas jautājums : kam ticēt – sievai vai vīram?
Piesardzīgs optimisms
Kamēr lielie uzņēmumi orientējas uz eksportu, Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi ir ļoti piesardzīgi un potenciālu saskata vietējā tirgū, veltot mazāk uzmanības jaunu eksporta virzienu apgūšanai. Šādus secinājumus varam lasīt jaunajā SEB Baltijas biznesa apskatā.
Visvairāk optimistiski noskaņoto (kuri pirmajā pusgadā gaida apgrozījuma pieaugumu vairāk nekā par 15%), mazo un vidējo uzņēmumu ir Lietuvā (20%). Pārējās Baltijas valstīs optimistu ir nedaudz mazāk. Latvijā apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% šogad sagaida 16% respondentu, bet 56% aptaujāto sagaida pieaugumu līdz 15%. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Igaunijā un Latvijā būtiski audzis pesimistu skaits, tas ir, tie, kuri paredz apgrozījuma samazināšanos līdz 28%.
Kā paziņojis SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, kā arī saspringtā ģeopolitiskā situācija turpina ietekmēt mazo un vidējo uzņēmēju noskaņojumu. Latvijas ekonomika ārējo faktoru ietekmē uzrāda pavisam mērenu izaugsmi, turklāt vājāka globālā izaugsme un recesija atsevišķos, Latvijai būtiskos, eksporta tirgos negatīvi ietekmē uzņēmēju optimismu. Uzņēmumi, kas pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un spējuši diversificēt savus produktus un eksporta tirgus, nākotnē skatās optimistiskāk.»
No nozarēm visvairāk optimistu ir starp lauksaimniecības nozares uzņēmumiem (31%), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas sektorā (26%). Visvairāk pesimistu, kuri paredz uzņēmuma apgrozījuma kritumu, visvairāk ir būvniecībā (36%) un rūpniecībā (35%).
Tāpat kā iepriekš, arī šogad aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu plāno orientēties uz vietējiem tirgiem un cer palielināt apgrozījumu uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās rēķina. Tomēr, atšķirībā no pārējām abām Baltijas valstīm, Latvijā par astoņiem procentpunktiem (līdz 16%) pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas mēģinās apgūt jaunus eksporta tirgus.
Tāpat šogad uzņēmumi neplāno mainīt sava biznesa modeli – veikt inovācijas šajā jomā plāno tikai līdz 8% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu. Tomēr aug to uzņēmumu daļa, kas ir gatavi veikt inovācijas produktos un pakalpojumos, kā arī ieguldīt personāla apmācībā.
Rekordliels kritums
Mazo un vidējo uzņēmumu piesardzību apstiprina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām, kuras plānots uzskatīt par vispārīgā ekonomiskā stāvokļa indikatoru.
Noskaidrots, ka 2015.gada trešajā ceturksnī nekustamo īpašumu cenas Latvijā samazinājušās par 7,6%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2014.gadā. Tas ir absolūtais rekords visu 28 Eiropas Savienības valstu vidū.
Pēc statistikas biroja datiem, 2015.gadā nekustamā īpašuma tirgus Eiropā kopumā demonstrējis mērenu izaugsmi: ES valstīs mājokļa cenas trešajā ceturksnī pieaugušas vidēji par 3,1%, salīdzinot ar to pašu periodu 2014. gadā, bet eirozonā – par 2,3%. Visaktīvāk cenas pieaugušas Zviedrijā (+ 13,7%), Austrijā (+ 9.3%), Īrijā (+ 8,9%). Bet visstraujākais kritums bija vērojams Latvijā, kur trīs mēnešos tirgus „nosēdās” par 7,6%. Nākamā sarakstā seko Horvātija (-3.0%), Itālija (-2,3%) un Francija (-1.2%)
Lietuvā laika posmā no 2015.gada jūlija līdz septembrim, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2014.gadā, pieaugušas par 3,4%, bet Igaunijā – par 4%.
Mājokļu cenu kritums Latvijā vērojamas jau vairākus gadus. Pēc ekspertu domām tas saistīts vispirms ar Latvijas iedzīvotāju masveida aizplūšanu uz citām ES valstīm un termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumu izmaiņām iegādājoties divus nekustamos īpašumus Rīgā un Rīgas reģionā.
Ref:103.000.103.9314