Arī Saeimas deputāti neiztiek bez skaidrās naudas krājumiem

Izskanējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumi vairāk uzmanības pievērst mantojumu saņemšanas kārtībai, un ierobežot skaidrās naudas turēšanu valsts amatpersonām. Lai šīs pārmaiņas paveiktu, būs nepieciešams politiķu atbalsts. Tiesa, arī Saeimas deputāti, kuri algu saņem bankas kontā, tomēr mīl banknotes.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto ziņo, ka piektā daļa deputātu deklarācijās par 2014.gadu uzrādījuši skaidrās naudas krājumus, kas ir lielāki nekā tūkstoti eiro. Iespējams, ka arī šis apstāklis var nospēlēt zināmu lomu, ja nākotnē deputātiem būs jādiskutē – vai ierobežot skaidrās naudas glabāšanu, un kādam būt slieksnim.

Uz sākumdeklarēšanas brīdi veiktie aprēķini liecināja, ka tobrīd no aptuveni piecdesmit tūkstošiem visu amatpersonu, uzkrājumi skaidrā naudā bija pieciem līdz septiņiem procentiem. Starp Saeimas deputātiem šī proporcija ir aptuveni trīsreiz lielāka.

Šobrīd gandrīz visu partiju pārstāvji pieļauj, ka vajadzētu samazināt skaidrās naudas uzkrāšanas iespējas valsts amatpersonām, taču atšķiras viedoklis, cik lielam būt šo ierobežojumu slieksnim.

Vadoties pēc 2014.gada amatpersonu deklarācijām, lielāko skaidrās naudas summu no deputātiem glabā Jānis Klaužs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – 60 649 eiro, kā arī divi Saskaņas deputāti – Andrejs Elksniņš – 45 000 eiro, un Ivars Zariņš – 40 000 eiro. Zariņš ir arī viens no tiem deputātiem, kas strikti iebilst pret ierobežojumiem krāt skaidru naudu: «Tā ir ļoti muļķīga ideja. Viņa nekur nevedīs. Daudz svarīgāk ir kontrolēt kā šie ienākumi rodas. Savukārt to, ko pēc tam lai dara ko paši grib.»

30 550 eiro banknošu krājumus uzrādījis arī frakcijas No sirds Latvijai deputāts Aivars Meija, kurš saka, ka viņam savus uzkrājumus savulaik bijis sarežģīti izņemt no Parex bankas un tagad viņš bankā naudu netur. Viņaprāt ierobežojumi uzliekami summai, kas lielāka par 50 tūkstošiem eiro, ja cilvēks var pierādīt to izcelsmi.

Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa glabā 5 700 eiro (līdz šādai summai skaidras naudas uzkrājumi viņai samazinājušies pēc sākumdeklarēšanas, kad lielākas summas bija jāieskaita banku kontos, lai pārliecinātos par to esamību.) «Manā uztverē tās ir kādas 10-20 minimālās mēnešalgas – tāda nauda var būt nepieciešama, kas zina katrs kādā brīdī..,» saka Āboltiņa. Viņai skaidrā nauda palikusi pēc mātes dzīvokļa pārdošanas. 20 minimālās mēnešalgas šobrīd ir 7 400 eiro.

Ievērojams skaits deputātu – aptuveni piektā daļa, ir izsnieguši arī aizdevumus. Šobrīd tiek diskutēts arī par to, ka aizdevuma līgumus starp divām fiziskām personām būtu jāapstiprina pie notāra. VID vadītāja pieļauj, ka daļa aizdevumu šobrīd notiek vispār nenoslēdzot līgumus.

Savulaik, kad apzināja visu Latvijas iedzīvotāju mantisko stāvokli, amatpersonām bija sava skaidrā nauda jāieskata kontos, ja tās bija vairāk par 20 minimālajām algām, bija jāiemaksā kontā. Šobrīd tie būtu 7 400 eiro. Un teorētiski tā varētu būt diskusijas robeža arī šoreiz.

Ref: 102.000.102.11876