Latvija līdz marta vidum ir apņēmusies stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neatkarību. Tā ir viena no prasībām, ko izvirzījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) , lai Latvija tajā varētu iestāties.
Pagājušā gada beigās valdība apstiprināja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus KNAB likumā un Saeima tos pieņēma pirmajā lasījumā. Ceturtdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja priekšlikumus otrajam lasījumam. Deputāti projektu izmainīja kardināli, neatstājot iespējas premjeram iejaukties biroja priekšnieka darbā. Turklāt papildināja likumu ar normām, kas liedz personāla un vadības strīdos iejaukties arodbiedrībai un ļauj biroja priekšniekam vieglāk tikt galā ar nepaklausīgiem darbiniekiem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
KNAB vadības un darbinieku strīdos ir parādījies risinājums. Ceturtdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ar nospiedošu balsu vairākumu izlēma ne vien stiprināt KNAB neatkarību no premjera, bet arī dot biroja priekšniekam papildu ieročus cīņā ar dumpiniekiem. Komisija izskatīja Valsts kancelejas izstrādātos un jau pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus KNAB likumā. Ar tiem stiprināta biroja neatkarība. Šobrīd tā atkarīga no politiskajiem pārraugiem, jo spēkā esošais likums ļauj uzsākt KNAB priekšnieka atlaišanas procedūru vai kontrolēt viņa darbu bez kāda konkrēta pārkāpuma. Izplūduši formulējumi likumā ir izdevīgi politiķiem. Tos izmantoja gan Tautas partijas premjers Aigars Kalvītis, atlaižot KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, gan Vienotības premjers Valdis Dombrovskis, atbrīvojoties no Normunda Vilnīša.
Uz komisijas sēdi bija aicināti KNAB pārstāvji. Gan vadība, kas uzstāj uz priekšnieka lielāku neatkarību un plašākām pilnvarām personāla izrīkošanā, gan arodbiedrība, kas pret to iebilst. Neiztika bez asumiem.
Valdības priekšlikums bija viltīgs. Tas paredzēja izmest no likuma iespēju priekšnieku atlaist par neatbilstību amatam, taču tā vietā iestrādāt premjeram tiesības regulāri vērtēt tā darbību. Liekot par darbu atzīmes, gluži kā ierēdņiem. Ja vērtējums būtu neapmierinošs, biroja priekšnieku varētu atlaist.
Lai gan komisijā vairākums ir valdošajai koalīcijai, tā Valsts kancelejas pārstāvjiem par pārsteigumu neatbalstīja valdības priekšlikumus. Turklāt izvēlējās paplašināt likuma grozījumus, iekļaujot tajos plašākas pilnvaras KNAB priekšniekam izrīkot personālu. Turpmāk KNAB darbinieki ar biroju būs dienesta attiecībās. Tas nozīmē, ka padotajiem būs mazāk iespēju iebilst priekšnieka rīkojumiem. Atlaižot darbiniekus, nebūs jāprasa arodbiedrības piekrišana.
Priekšlikumu autors, Vienotības deputāts Loskutovs komisijas lēmumu uzskata par būtisku panākumu. Ja Saeima šos grozījumus pieņems, tas ļaus vienkāršāk atrisināt kašķus birojā, kas traucē korupcijas apkarošanai. Viņš neuzskata, ka tie var radīt postu. «Protams, dienesta attiecības kaut kādā ziņā vienkāršo attiecības starp priekšnieku un padotajiem, bet jebkurā gadījumā nenostāda padotos beztiesiskuma situācijā,» uzskata Loskutovs.
Loskutova partijas biedrs, komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis ir pretējās domās. Grozījumi ir sasteigti un KNAB vadība tos nevarēs izmantot, lai tiktu galā ar nepakļāvīgajiem darbiniekiem. «Regulējums nav pilnīgs, pat ja kāds domā, ka ar šiem ieročiem būs gana, lai iznicinātu savus oponentus konkrētajā iestādē, tad es domāju, viņi ļoti maldās un kļūdās,» tā Latkovskis.
Līdz šim Vienotība KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un Jutas Strīķes konfliktā ir turējusies Strīķes pusē. Lai aizstāvētu Strīķi, Vienotības premjeri Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma ir aktīvi centušies izmantot tās regulējuma nepilnības, kuras tagad prasa novērst OECD. Vienlaikus Vienotība ir arī uzstājīgākā no valdību veidojošajām partijām, kas vēlas valsts dalību OECD. Tagad Vienotības biedra Loskutova rīcība liek Vienotībai izšķirties, kas ir svarīgāks – OECD vai Strīķe. «Aicinu komisiju atbalstīt otrajā lasījumā. Vai kāds ie pret? Nav! Atbalstīts otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas laiks piecas dienas. Iespējami maz, un ja mēs iesim tādā pašā veidā, tad 10.martā trešā lasījumā varēs Saeimā pieņemt, un kurš tad brauks uz to OECD atskaitīties, varēs braukt jau ar pieņemtu likumu,» tā Latkovskis.
«Es esmu ļoti pat ieinteresēts uzzināt daudz vairāk par Streļčenoka darbu, uzdot daudzus jautājumus, jo es tāpat kā jūs, varu redzēt tikai aisberga augšpusi, to kas mums parādās. Mēs jau nezinām, kādas problēmas ir pašam Streļčenokam un ko viņš nevar atrisināt,» komentē Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Ref: 102.000.102.11877