Aizvadītajā gadā, sadarbojoties Valsts policijai un autortiesību aizsardzības organizācijām, turpinājās cīņa pret nelegālu datorprogrammu lietošanu Latvijas uzņēmumos. Pārbaužu rezultātā konstatēta nelicencētas programmatūras izmantošana un ierosināti kriminālprocesi 27 gadījumos.
Gada laikā Valsts policija ik nedēļu pārbaudījusi datorprogrammu legalitāti gan Rīgā, gan citās pilsētās un apdzīvotajās vietās. Ja pārkāpumi bija mazāk būtiski, tad tika sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pagājušajā gadā ir 322 541 eiro. Savukārt izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa – 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas.
Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi (instalējusi) nelicencētu datorprogrammu, var tikt saukta pie kriminālatbildības, bet apsūdzības var tikt izvirzītas arī uzņēmuma vadībai, kas atbild par uzņēmuma datoros esošo programmatūru.
BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša skaidro, ka mūsu valstī par autortiesību pārkāpumiem, tostarp datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Ja autortiesību pārkāpums ir salīdzinoši neliels un nodarītais kaitējums nepārsniedz 1 800 eiro, tad tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un persona tiek sodīta ar naudas sodu (fiziskajām personām līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām līdz 7 000 eiro), konfiscējot nelegālo datorprogrammu datoru cietos diskus. Ja nodarītais kaitējums ir smagāks, iestājas kriminālatbildība, un šādā gadījumā sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja autortiesību pārkāpumu veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad brīvības atņemšana var būt pat līdz četriem gadiem. Savukārt, ja autortiesību pārkāpums pārsniedz 18 000 eiro apmēru, tad draud brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, kā arī var tikt piemērots aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību un noteikta policijas kontrole.
«2015.gadā ne tikai Ekonomikas policija turpināja aktīvi pievērsties nelegālo datorprogrammu izmantošanas apkarošanai Latvijā. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadīto gadu iesāka ar gandrīz simts tematisko pārbaužu inspektoru apmācību par datorprogrammu licenču izmantošanas nosacījumiem. Gada laikā Datorprogrammu autortiesību apvienība vairākkārt ir konsultējusi VID inspektorus gan pārbaužu laikā, gan izvērtējot lietu materiālus pēc pārbaudēm. Kopumā, piedaloties semināros un lekcijās saistībā ar autortiesībām attiecībā uz datorprogrammu un to licenču izmantošanu, ir vērojams būtisks progress gan lietotāju attieksmē, gan zināšanās,» vērtē biedrības Datorprogrammu autortiesību apvienība valdes locekle Sanita Meijere.
Vairāki uzņēmēji ir nožēlojuši savu nezināšanu un neuzmanīgo attieksmi pret datorprogrammu legālu iegādi un piekrīt, ka nav pievērsuši pietiekamu uzmanību tam, ko pie datoriem dara viņu darbinieki, sadarbības partneri vai praksē esošie studenti.
Tā, piemēram, SIA Starpsienu centrs, izvēloties nedrošu IT pakalpojumu sniedzēju, pieļāva nelegālu datorprogrammu instalēšanu uzņēmuma datoros. Tikai pēc Ekonomikas policijas pārbaudes uzņēmums konstatēja, ka uzņēmuma datoros ir nelicencēta datorprogramma. Diemžēl kaitējums reputācijai jau bija nodarīts. «Šī situācija vēlreiz pierāda, cik svarīgi ir sadarboties ar atzītiem un uzticamiem partneriem, kuriem ir pietiekama kompetence, zināšanas un laba reputācija,» secina SIA Starpsienu centrs valdes loceklis Juris Rubenis.
Datortehnikas uzņēmuma SIA Dato darbinieks Mārcis Misēvičs, kurš tika pieķerts Ekonomikas policijas kontrolpirkuma laikā, instalējot klientam nelegālas datorprogrammas, atzīst: «Tagad arī man ir redzams, cik daudz šādu kontrolpirkumu notiek mūsu valstī. Noteikti nevienam neiesaku neko tādu darīt, lai nopelnītu kādus papildu eiro. Pārkāpjot citu tiesības, nākas ciest pamatīgus zaudējumus, visneatgriezeniskāk cieš reputācija un visdārgākais ir pazaudētais laiks.»
Arī uzņēmuma Neonita Latvija pārstāve Vita Kronberga apliecina: «Ja veic visvienkāršākos aritmētiskos aprēķinus, kļūst skaidrs, ka saņemtā soda summa ir augstāka nekā programmatūras licenču iegādes cena, pat neskaitot pastāvīgo stresu šī soda saņemšanas gaidās.»
BSA aicina uzņēmumu vadītājus būt godprātīgākiem, apzinīgākiem un vērīgākiem pret to, kādas programmas atrodas uzņēmumu datoros vai kādas izplata to darbinieki.
BSA ir vadošais datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvis visā pasaulē.
Ref: 102.000.102.11902