Latviešos vismazāk optimisma Baltijas valstu iedzīvotāju vidū

Neraugoties uz sarežģīto sociālpolitisko situāciju, patērētāji Eiropā pērn saglabājuši mērenu optimismu. Gada noslēdzošajā ceturksnī to apmierinātības indekss bija 81, kas ir par četriem punktiem vairāk, nekā gada sākumā. Straujāko lejupslīdi piedzīvojušas Amerikas Savienotās Valstis, kur patērētāju optimisms samazinājies par 19 punktiem, nokrītot līdz 100. Pasaules indekss ir 97 – tāds pats, kā gada sākumā.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta Nielsen – starptautiska informācijas un mērījumu kompānija. Šo rādītāju nosaka, izmantojot robežšķirtni 100; indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi. Patērētāju apmierinātības indeksu veido trīs galvenie rādītāji – cilvēku prognozes par darba iespējām tuvākā gada laikā, personīgās finanšu situācijas vērtējums tuvāka gada laikā un cilvēku spēja veikt lielākus pirkumus mājsaimniecībai.

Kamēr Eiropas patērētāji ir vienīgie, kas uzrādījuši nelielu, bet pastāvīgu optimisma pieaugumu visos trīs indeksu veidojošajos rādītājos, citi reģioni demonstrē atturību. Proti, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionos indekss samazinājies par sešiem punktiem līdz 90, Latīņamerikā tas piedzīvojis kritumu par trīs punktiem, sasniedzot indeksa rādījumu 83. Nemainīgu optimisma līmeni joprojām uzrāda Indija, jau otro ceturksni pēc kārtas saglabājot indeksa rādījumu 131. Pesimistiskākais noskaņojums ir Dienvidkorejā – 46, kas gan ir par četriem punktiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Baltijas apmierinātības indeksa dinamikā vērojamas svārstības – lielāko kritumu piedzīvojusi Lietuva, kur indekss samazinājies par septiņiem punktiem, sasniedzot 81. Latvijā apmierinātība pieaugusi par diviem punktiem līdz 76. Igauņi ir optimistiskākie ar indeksa rādījumu 89 (par deviņiem punktiem vairāk nekā pērn).

Eiropā un Ziemeļamerikā dienaskārtībā parādījušas bailes no terorisma – attiecīgi 22% un 27% respondentu tās minēja kā vienu no galvenajiem ikdienas raižu avotiem. Pieaugušas arī bažas par imigrāciju – Amerikā to kā baiļu iemeslu norādījuši 32%, kas ir par 6% vairāk, nekā trešajā ceturksnī. Augsts respondentu īpatsvars, kam šīs ir vienas no būtiskākajām ikdienas raizēm, redzams arī Eiropā. Īpaši straujš kāpums redzams Čehijā, kur tie ir 36%, Zviedrijā – 28%, Vācijā – 27%. Arī Baltijas valstīs šie aspekti parādījušies dienaskārtībā, teju nomainot pērn tik ļoti aktuālās bailes no kara. Proti, kara draudus kā vienu no trīs galvenajiem ikdienas bažu avotiem 2015.gada noslēdzošajā ceturksnī minējuši vien 12% respondenti Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% Igaunijā, bet imigrācijas procesu radītās sekas uztrauc 13% Latvijā, 3% Lietuvā un 15% Igaunijā.

Vienlaikus Baltijas valstīs vērojams, ka vairums respondentu atgriezušies pie ikdienišķām rūpēm, kas cilvēku prātos dominēja pirms sociopolitiskās situācijas destabilizācijas pasaulē. Latvijā iedzīvotajiem lielākās raizes sagādā veselība (30%), ekonomika (19%) un mājsaimniecības rēķini (18%). Lietuvas iedzīvotāju galvenais bažu avots ir ekonomika – 31%, veselība – 26% un izglītība – 18%, taču respondenti Igaunijā kā būtiskākos raižu avotus norādīja veselību (40%), izglītību (24%) un darba esamību (22%).

Pagājušā gada nogalē globālie aptaujas rādītāji liecina par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos – vairāk nekā puse pasaules respondentu (55%) uzskata, ka viņu valstī ir novērojama ekonomiskā recesija. Gada sākumā tā domāja 53%. To iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka valsts atrodas ekonomiskās krīzes posmā, visvairāk audzis Zviedrijā (62%, pieaugot par 13 procentpunktiem), un Singapūrā, Apvienoto Arābu Emirātos un Norvēģijā, īpatsvaram augot par desmit procentpunktiem. Interesanti, ka vislielākos ekonomikas stāvokļa uzlabojumu jutuši iedzīvotāji Latvijā – ekonomiskās situācijas vērtējums uzlabojies par 11 procentpunktiem, sasniedzot 59%, Igaunijā – pieaugums par desmit procentpunktiem (šobrīd 46%) un Itālijā – pieaugums deviņu procentpunktu apmērā (šobrīd 80%).

Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā. Tomēr to iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus ir par 5% augstāks nekā 2014.gada beigās, sasniedzot 20% atzīmi. Arī Igaunijā šis rādītājs audzis līdz 36% (pērn 31%), taču Lietuva piedzīvojusi lejupslīdi par 3%, sasniedzot 33%.

Ref: 102.000.102.11959