Pieaug Latvijas iedzīvotāju satraukums par elektrības sadārdzināšanos

Vairums jeb 61% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētikas galaproduktu cenas pēdējā gada laikā ir paaugstinājušās. To, ka cenas nav mainījušās, atzīmējuši 23%, bet to, ka tās ir samazinājušās, – 7% aptaujāto.

Savukārt, izvērtējot, kura enerģētikas galaprodukta sadārdzināšanās iedzīvotājus uztrauc visvairāk, 39% aptaujāto minēja elektrību, 28% – apkuri, bet 18% – degvielu. Tikmēr citu enerģētikas gala produktu – gāzes (6%) un siltā ūdens (4%) – sadārdzināšanās aptaujātos uztrauc mazāk, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, aptaujātie biežāk pauduši satraukumu par elektrības sadārdzināšanos (2008.: 27%, 2016.: 39%), bet retāk par degvielas (2008.: 25%, 2016.: 18%) un gāzes sadārdzināšanos (2008.: 9%, 2016.: 6%).

Komentējot minētos datus, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsver: «Kā redzams, cilvēkus Latvijā uztrauc enerģētikas resursu, it īpaši elektrības augstās cenas. Bet, lai tās kļūtu zemākas, der tikai viena recepte – konkurence. Latvijai tas nozīmētu atbrīvošanos no gāzes monopola un savienojumu jeb infrastruktūras attīstīšanu ar Eiropas Savienību. Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvija varēs piekļūt Skandināvijā ražotajai elektrībai, jo ir pabeigts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas mūsu mājsaimniecībām nodrošinās lētāku elektroenerģiju.»

Tikmēr DNB bankas valdes loceklis Lauris Macijevskis norāda: «Šis ir ļoti dinamisks laiks enerģētikas nozarē Latvijā, jo vienlaikus notiek vairāki svarīgi procesi – Ekonomikas ministrija uzsākusi darbu pie jauna regulējuma atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, ko plānots izstrādāt un ieviest līdz 2020.gada 1.janvārim, tiek veikti priekšdarbi dabasgāzes tirgus liberalizācijai, kā arī pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu. Tāpat patlaban vērojams būtisks fosilo energoresursu cenu kritums – kā naftas produktiem, tā dabasgāzei. Paredzams, ka jaunu starpsavienojumu izveide veicinās elektroenerģijas cenu samazinājumu Latvijā un Lietuvā.»

Minot galvenās ar enerģiju saistītās problēmas Latvijā, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši enerģijas galaproduktu cenas (80%). Retāk, bet pietiekami bieži aptaujātie minējuši arī atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (45%) un enerģijas nelietderīgu izmantošanu, netaupīšanu (36%). Citas atbildes aptaujātie minējuši retāk.

Salīdzinot 2008. un 2016.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad aptaujātie enerģētikas nozari Latvijā vērtējuši nedaudz kritiskāk nekā pirms astoņiem gadiem. 2016.gadā biežāk nekā pirms astoņiem gadiem par enerģētikas problēmām uzskatītas enerģijas galaproduktu cenas (2008.: 73%, 2016.: 80%) un atkarība no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (2008.: 41%, 2016.: 45%). Savukārt sagaidāmais elektroenerģijas deficīts 2016.gadā atzīmēts retāk (2008.: 27%, 2016.: 19%).

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmē: «Latvijas iedzīvotāju skatījumā būtiskākā problēma ir enerģijas cenu kāpums. Tas saskan arī ar manu redzējumu. Taču ir novērojams, ka naftas un gāzes cenas pasaules tirgos samazinās, turpmāk arī elektrības cenām būtu jāsāk kristies. To var sasniegt, gan izbūvējot jaunas elektrības līnijas ar kaimiņvalstīm, gan ierobežojot atjaunojamo energoresursu cenu kāpumu.»

Jautāti, kas pašreizējā situācijā būtu jādara Latvijai, lai risinātu ar enerģētiku saistītās problēmas, visbiežāk aptaujātie uzskata, ka ir jāattīsta alternatīvie enerģijas ieguves avoti (54%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka ir jāmeklē gan papildu naftas produktu piegādātāji (33%), gan arī iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (28%). Tikmēr katrs piektais aptaujātais jeb 21% uzskata, ka jāveido vairāk mazo hidroelektrostaciju (HES).

Šogad aptaujātie biežāk nekā pirms astoņiem gadiem norādījuši, ka ir jāmeklē iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (2008.: 22%, 2016.: 28%). Tikmēr 2008.gadā daudz biežāk nekā šogad atbalstīta ideja par jaunas atomelektrostacijas būvniecību sadarbībā ar citām Baltijas valstīm (2008.: 22%; 2016.: 15%).

Tikmēr, vaicāti, ko paši ir darījuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas resursus, 59% aptaujāto norādīja, ka parastās spuldzes aizvieto ar ekonomiskajām spuldzēm, bet 58% aptaujāto lielāku uzmanību pievērš tam, lai tiek izslēgtas konkrētajā laikā neizmantotās elektroierīces. Tikmēr nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto minēja, ka pērk sadzīves tehniku, kas mazāk patērē resursus (33%). 12% neveic nevienu no minētajām aktivitātēm.

Savukārt 2008.gadā, lūgti atzīmēt, ko viņi būtu gatavi darīt, lai taupītu enerģijas resursus, aptaujātie retāk bija gatavi uz konkrētu rīcību – 44% bija gatavi lielāku uzmanību pievērst tam, lai tiek izslēgtas tobrīd neizmantotās elektroierīces, bet 31% aptaujāto plānoja aizvietot parastās spuldzes ar ekonomiskajām spuldzēm.

Jautāti, vai iedzīvotāji būtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi un tādējādi mazāk kaitēts videi, lielākoties aptaujātie pauduši noliedzošu viedokli – 61% norādīja, ka nebūtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju. Iespējams, to darīt būtu gatavi 28%, bet 3% aptaujāto noteikti būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Savukārt, vaicāti, kādas vispār ir būtiskākās problēmas pasaulē, visbiežāk jeb 55% aptaujāto atzīmējuši terorismu. Salīdzinoši bieži aptaujātie minējuši arī migrāciju (33%), kara draudus (28%) un ekonomisko situāciju (27%). Tikai 9% aptaujāto kā problēmu norādījuši atjaunojamo resursu izsīkumu, tostarp grūtības ar enerģijas ieguvi.

Ref: 102.000.102.11990