«Tiek atvērta jauna lapaspuse nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībā, jo atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa (Ralf-Dieter Montag-Girmes) parakstītajam līgumam Vācijas investors kompānijā ir ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro,» atklājis satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Līdz ar to flotes modernizācijā un biznesa plāna Horizon 2021 īstenošanā kopumā kompānijā ieguldīs apmēram 132 miljonus eiro. Par aviokompānijas pamatkapitāla palielinājuma uzsākšanu otrdien, 29.martā, plkst.16:00, lems airBaltic akcionāru sapulcē, informē Satiksmes ministrija.
«Esmu pārliecināts, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par aviokompānijas airBaltic darbību jau pirms pieciem gadiem, kā arī turpmākajām investīcijām tās attīstībā, ir bijuši pareizi. Rezultātā kompānija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, sekmē nodarbinātību un nodrošina iedzīvotājiem starptautiski atzītus pakalpojumus, ar kuriem lepojamies. Jāņem vērā, ka aviācijas nozare Latvijā dod 3% lielu daļu no iekšzemes kopprodukta, no kura puse ir tieši airBaltic ieguldījums,» norāda ministrs.
«Pirmie soļi ir sperti, lai airBaltic iegādātos jaunas lidmašīnas, kuras būs pieejamas jau šī gada rudenī, kā arī ilgtermiņā samazinātu izmaksas un rastu jaunas, inovatīvas iespējas pasažieru apkalpošanā. Savukārt turpmākie soļi ir skaidri – kompānijai aktīvi jāstrādā pie attīstības plāna īstenošanas un stratēģiskā investora piesaistes tuvākā pusotra gada laikā,» uzsver Augulis.
«Ikviens var būt gandarīts, ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, kādas šobrīd nav Lietuvā un Igaunijā. Tas apliecina mūsu spēju pastāvēt šajā sarežģītajā tirgus nišā, nodrošinot galveno tranzītmezglu Baltijā, kas ir unikāls un novērtējams sasniegums, akcentē satiksmes ministrs. airBaltic ir saņēmusi starptautiskus izcilības apbalvojumus gan kā punktuālākā aviokompānija pasaulē, gan par inovatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzskata ministrs.
Pēc viņa teiktā, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu Eiropas Savienībā, Latvijai aviācijas nozare ir stratēģisks transporta infrastruktūras elements. Šobrīd Latvijai nav pieejami alternatīvi savienojamības transporta veidi ar citām Eiropas valstīm, kas būtu salīdzināmi ar gaisa satiksmi. Līdz ar to valsts ir mērķtiecīgi veikusi investīcijas aviācijas nozarē, tai skaitā airBaltic, kā vienā no Latvijai svarīgām nozarēm kopumā. Gaisa transports veicina arī citu nozaru, jo sevišķi tūrisma attīstību, tādējādi veicinot IKP pieaugumu.
Jau vēstīts, ka 2015.gada novembrī valdība lēma pārdot 20% airBaltic akciju Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam par 52 miljoniem eiro, kā arī atbalstīja aviokompānijā papildu 80 miljonus eiro ieguldīšanu. Savukārt pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. 2015. gada 3.decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.
Līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu tika parakstīts šā gada 4.februārī. Savukārt pērn novembrī izveidotā darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupā strādā Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji.
Tāpat ziņots, ka gatavību ieguldīt aviokompānijā paudis arī uzņēmums Ventbunkers. Marta sākumā izplatītajā paziņojumā medijiem uzņēmums norādījis, ka ir pārsteigts par satiksmes ministra Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta. Turklāt Ventbunkers līdz tam nebija saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem.
AS Ventbunkers norādījis, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu. Neskatoties uz to, ka jau šī gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām nebija saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.
«Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu,» komentējusi AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa.
«Uzskatu, ka šāda attieksme ir nenopietna, situācijā, kad uzņēmumam nekavējoties ir nepieciešamas investīcijas un jaunais piesaistītais Vācijas investors ir «nepastāvīgs un grūti noķerams». Mums ir neizprotama satiksmes ministra publiskā komunikācija šobrīd, neizvērtējot visas iespējas, ņemot vērā to, ka lidsabiedrībā vēl ne tuvu viss nav sakārtots un Vācijas investora solītā nauda vēl nav saņemta. Līdz ar to rodas jautājums, kurš uzņemsies atbildību par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija, savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo finansējumu un neizvērtējot visas iespējas, faktiski tiek nostādīta kritiskā situācijā, iespējams, pat uz bankrota sliekšņa,» uzsvērusi Ciniņa.
Kā vēstīts, AS Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu jau pērn decembrī pauda gatavību pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers.
Ref: 102.000.102.12270