Situāciju tranzīta un loģistikas jomā Latvijā negatīvi ietekmē vairāki faktori – nelabvēlīgi ģeopolitiski apstākļi reģionā un pasaulē, ekonomiskās sankcijas un to pretpasākumi, energoresursu cenu samazinājums, valūtas kursa kritums Krievijā, kā arī apturētās investīcijas lielos industriālos projektos Krievijā, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Kā vēstīts, ceturtdien, 5.maijā, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē izskatīti jautājumi par situāciju ostu, tranzīta un loģistikas jomā Latvijā, tranzītu traucējošiem faktoriem un priekšlikumiem to risinājumiem.
Lai mazinātu seku negatīvo ietekmi uz Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas jomu, ir veikti vairāki atbalsta pasākumi. 2014.gada augustā valdība lēma par atvieglojumiem uzņēmumiem, kas cieš no ekonomiskajām sankcijām. Tāpat valdība atbalstījusi vairākus SM virzītos muitas jomu regulējošos normatīvos aktus, informē SM.
SM aktīvi iesaistās dažādu jaunu tirgu apgūšanā, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar Ķīnu, tai piedāvājot Latviju ostas preču distribūcijai Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Sadarbība ar Ķīnu arī notiek, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – Viens ceļš, viena josta (One Belt, One Road), kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā, norāda ministrijā.
Paralēli tam ar Ostu padomes un Ostu fondu atbalstu Latvija aktīvi piedalās virknē transporta un loģistikas izstādēs. Notiek arī regulāras Loģistikas nozares padomes sēdes, kuras vada SM valsts sekretārs, ziņots sēdē.
Kā starptautiski nozīmīgus pasākums var minēt ASEM transporta ministru sanāksmi, kas 2015.gada aprīlī notika Rīgā un tās laikā tika pieņemta Rīgas deklarācija. Savukārt 16. – 17.maijā Rīgā notiks Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu (16+1 formāts) transporta ministru konference.
Lai sekmētu tranzītu Latvijā, tiks izstrādāts integrēts piedāvājums jeb tā saucamais valsts vienota koridora piedāvājums atbilstoši konkrētām potenciālo klientu vajadzībām Rietumu un Austrumāzijas kravu plūsmu piesaistei. Lai šo mērķi sekmīgi īstenotu, Ostu padome nolēma virzīt jautājumu par SIA LDz Cargo loģistika pārveidošanu par VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmumu. Padome aicināja valdību šo jautājumu atbalstīt jau 10.maija Ministru kabineta sēdē, kas SIA LDz Cargo loģistika turpmāk ļaus vēl kvalitatīvāk veidot vienotos piedāvājumus jaunu kravu piesaistei un jaunu tirgu apgūšanai.
SM sēdē ziņoja arī par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma iespējām Latvijas transporta infrastruktūras projektu realizēšanai. Kopējais paredzētais līdzfinansējuma apjoms no CEF līdzekļiem 2014. – 2020. gadam transporta infrastruktūras projektiem ir 26,4 miljardi eiro. 2016.gada CEF transporta darba programmas budžets – 90 miljoni eiro, un projektu iesniegšanas termiņš EK – 2017.gada janvāris. Savukārt CEF darba programmas Sinerģija transportā un enerģētikā kopējas budžets ir 40 miljoni eiro un projektu iesniegšanas termiņš EK – 2016.gada decembris.
LDz padomi informēja par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem un to realizācijas gaitu.
Apjomīgākais projekts – dzelzceļa tīkla elektrifikācija ar kopējām izmaksām 465 miljoni eiro apmērā (tostarp 345 miljoni ES līdzfinansējums). Tāpat LDz plāno veikt nozīmīgāko dzelzceļa mezglu rekonstrukciju (Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācija) – kopējās izmaksas 105 miljoni eiro (tajā skaitā 89 miljoni ES līdzfinansējums). Plānots realizēt arī projektu, kas paredz vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmas ieviešanu. Projekta kopējās izmaksas – 21 miljons eiro (tostarp 18 miljoni eiro ES fondu līdzfinansējums).
Tāpat SM informēja par aktualitātēm ES TEN-T tīkla attīstībā. Šobrīd būtiskākā aktivitāte ir Ziemeļjūras – Baltijas jūras koridora attīstības plānošana. Otrā izpētes posma ietvaros tiek apkopoti projekti, un Latvija ir iesniegusi 49 projektus.
Finanšu ministrija (FM) sēdē sniedza informāciju par Latvijas Muitas likuma pieņemšanas gaitu un par grozījumiem citos muitas normatīvajos aktos un ar tiem saistītajām izmaiņām preču muitošanas kārtībā un muitas procedūrās.
Tāpat FM pārstāvji informēja par nokavējuma naudas likmēm citās ES dalībvalstīs, kā arī par nodokļu un nodevu parāda (tostarp muitas nodokļu parāda) nokavējuma naudas likmes samazināšanu Latvijā, neizvirzot papildus nosacījumus nodokļu maksātājiem. Ostu padome nolēma virzīties uz nokavējuma naudas likmes samazināšanu, lai stimulētu investīciju klimatu Latvijā. FM un SM kopā ar nevalstiskajām organizācijām būs jāvienojas par optimālāko risinājumu šim jautājumam, lai tiktu ievērotas gan valsts, gan uzņēmēju intereses.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš informēja par 2017.gadā Kazahstānā plānoto starptautisko izstādi EXPO 2017. Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmēji atbalsta Latvijas dalību EXPO 2017, jo tas veidos Latvijas tēlu kā sadarbības veicinātāju starp Centrālāziju un Eiropu, kā arī uzlabos starpvalstu attiecības ar Kazahstānu, kas ir viens no Latvijas svarīgākajiem tranzīta partneriem. Tāpat izstādes kalpos kā tikšanās vieta ar potenciālajiem investoriem, kā arī Latvija varēs sevi pozicionēt kā tranzīta valsti. Ostu padome nolēma atbalstīt Latvijas dalību EXPO 2017. Ostu padomes locekļi atbalsta nepieciešamību piedalīties EXPO 2017 un padome nolēma aicināt MK pārskatīt lēmumu par Latvijas dalību tajā.
Ref: 102.000.102.12617