Šogad ieviestais diferencētais neapliekamais minimums paredz mazāku algu saņēmējiem iespēju atgūt papildus pārmaksātā nodokļa daļu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Taču tieši iedzīvotāji ar zemiem ikmēneša ienākumiem (līdz 300 eiro) par jaunajām izmaiņām ir vismazāk informēti.
61% norādījis, ka nezina, kā šīs izmaiņas ietekmēs ienākumus, turklāt katrs piektais arī neplāno to noskaidrot, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.
Iedzīvotāji ar zemākiem ikmēneša ienākumiem arī salīdzinoši biežāk atzīst, ka potenciāli atgūstamā summa, iesniedzot deklarāciju, nesniedz pietiekamu motivāciju apgūt tās iesniegšanas procesu – teju katrs piektais respondents (17%) atzinis, ka neizmanto nodokļu atgūšanas iespējas un neplāno to darīt nākotnē. Tādējādi aktuāls ir izaicinājums, kā informēt un motivēt iesniegt gada ienākumu deklarāciju tos iedzīvotājus, uz kuriem šīs izmaiņas ir mērķētas, proti, kuri finansiālā ziņā būs vislielākie ieguvēji.
Kopumā par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu ir informēta mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (47%), no tiem tikai 14% zina, kādu ietekmi tas atstās uz viņu ienākumiem ikmēneša un gada griezumā, bet tikpat lielai daļai (14%) nav intereses iedziļināties, vai un kā šīs izmaiņas attiecas uz viņu finansēm. Zīmīgi, ka tieši lielāku algu saņēmēji (virs 900 eiro mēnesī), kuriem jārēķinās ar ienākumu samazinājumu, biežāk (57%) atzīst, ka ir informēti par gaidāmajām izmaiņām gan teorētiski, gan praktiski, aprēķinot ietekmi uz saviem ienākumiem.
«Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana faktiski nozīmē pakāpenisku pāreju uz sistēmu, kad neapliekamais minimums netiek piemērots ik mēnesi, bet gan reizi gadā. Paredzams, ka nākamgad, izjūtot pirmo ikmēneša atalgojuma samazinājumu (par 3,45 eiro vairumam darba ņēmēju), liela daļa līdzšinējo skeptiķu meklēs iespējas, kā šo iztrūkumu mazināt. Tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem arī nelielu atalgojuma samazinājumu izjūt visspēcīgāk. Jo mazāki ienākumi, jo svarīgāka ir rūpīga finanšu plānošana, un arī papildus peļņas iespēju apzināšana, raugoties – kā savas zināšanas un prasmes «pārvērst» naudā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
«Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana no iedzīvotājiem prasa zināmu disciplīnu – attaisnojuma dokumentu krāšanu, deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu noteiktā laikā -, kā arī zināšanas gan par pašu deklarācijas iesniegšanas procesu, gan arī finanšu plānošanu ne vien ikmēneša, bet arī gada griezumā,» piebilst Kropa.
Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu.
Ref: 102.000.102.12875