Laikā, kad spēkā ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, Latvijas tirdzniecības un ekonomiskās aktivitātes aizvien vairāk sliecas Tuvo Austrumu un Āzijas virzienā.
Šonedēļ darbu Rīgā sāka Kazahstānas Tirdzniecības misija, kuras ietvaros notika arī biznesa forums. Pirmo reizi Latvijas un Kazahstānas divpusējo attiecību vēsturē uzņēmēju grupa no Astanas, Almati un citām pilsētām Rīgā ieradās ārpus oficiālas vizītes ietvariem – misijā nebija valsts struktūru pārstāvju. Šī ir pirmā Kazahstānas uzņēmēju vizīte, kas organizēta pēc pašu iniciatīvas, un kopumā – pirmā šāda veida vizīte Eiropā.
Foruma dalībnieki apsprieda jautājumu par sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm dažādās nozarēs, Kazahstānas uzņēmējiem ieguvumi no ieguldījumiem Latvijā ir – iespējas attīstīt brīvās ekonomiskās zonas, kā arī Latvijas iespējamā dalība Jaunajā Zīda ceļā.
Uz forumu Latvijas galvaspilsētā bija ieradušies 15 Kazahstānas uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, kas ieinteresēti sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem. Foruma viesi pārstāvēja plašu nozaru un uzņēmumu spektru: mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmiju, celtniecību, farmāciju un pārtikas rūpniecību. Kazahstānas uzņēmēji tikās ar Latvijas vairumtirgotājiem un izplatītājiem, lai runātu par iespējamām preču piegādēm. Tāpat notika vairākas tikšanās Veselības ministrijā un Zemkopības ministrijā, kuru laikā tika runāts par preču reģistrāciju un Kazahstānas uzņēmumu dalību Latvijas valsts iepirkumos. Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un VAS Latvijas dzelzceļš vadībai tika prezentētas kravas maģistrālās un pasažieru elektriskās lokomotīves, kas tiek montētas Kazahstānas rūpnīcā saskaņā ar uzņēmuma ALSTOM tehnoloģiju.
Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Latvijas un Kazahstānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2015.gadā sasniedza 161,2 miljonus dolāru, tai skaitā eksports no Kazahstānas uz Latviju 121,1 miljonu dolāru apmērā.
Valstis veiksmīgi sadarbojas tranzīta un loģistikas jomā, tostarp konteinerpārvadājumos. Kazahstāna ieņem trešo vietu importa un piekto vietu eksporta kravu pārvadājumu ziņā (2015.gadā) pa Latvijas dzelzceļu, tai ir pašai savs graudu terminālis Ventspils ostā – tas ir Eiropā vienīgais objekts caur kuru notiek graudu pārkraušana pasaules tirgiem. Uzņēmēji no Kazahstānas izmanto iespējas arī citās Latvijas ostās – caur Rīgas ostu uz Eiropu tiek vests liels apjoms metālapstrādes produktu un citu preču.
Sadarbība ir attīstījusies arī kokapstrādes, farmācijas, pārtikas pārstrādes un citās jomās. Kazahstānā ir vairāk nekā 60 kopuzņēmumu ar Latvijas kapitāla dalību. Turklāt Latvijas uzņēmumu skaits ar Kazahstānas kapitāla dalību kopš 2010.gada ir audzis četras reizes.
Kopumā 47% no Kazahstānas tirdzniecības apgrozījuma veido tirdzniecība ar Eiropas Savienību. Tā ir vienīgā valsts, kurai ir nolīgums par padziļināto partnerību ar ES. Starp citu, Latvija bija pirmā no ES valstīm, kas pagājušajā nedēļā nolīgumu ratificējusi.
Šonedēļ starp Azerbaidžānu un Latviju tika parakstīts protokols par sadarbību un biznesa sakariem lauksaimniecības jomā. Dokuments tika parakstīts Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 6.sēdē. Azerbaidžānu pārstāvēja Azerbaidžānas Republikas transporta ministrs Zija Mamedovs, bet Latviju – satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pašlaik runa ir par sadarbības stiprināšanu piena produktu ražošanā, kā arī divpusējo tirdzniecību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Tika apspriesta arī iespēja Azerbaidžānā izveidot piena pārstrādes kopuzņēmumu.
Tikmēr Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union, turpinot paplašināt eksporta tīklu Tuvajos Austrumos, šonedēļ sāka eksportu uz Irāku, nosūtot uz šo valsti pirmās septiņas tonnas saldējuma. Latvijā ražotie piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos Irākas lielākajās pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā un daudzās citās. Vienošanās ar Irākas partneriem paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīs vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma.
Baltijas jūras «melnais zelts»
Latvijas virzībai uz valstīm, kuras līdz šim nav bijušas aktīvas mūsu tirdzniecības partneres, var būt arī cita – simboliska nozīme. Iepriekšminētajās valstīs iegūst naftu. Latvijā ar to lepoties vēl nevar. Bet tikai pagaidām. Par labas kvalitātes iegulām Baltijas jūrā ir zināms kopš pagājušā gadsimta vidus. 1975.-1985.gadā ar melnā zelta meklēšanu mūsu jūras ūdeņos nodarbojās starptautiska poļu-vācu-padomju firma Petrobaltic. Tā paspēja veikt 28 urbumus un konstatēja astoņas naftas un gāzes atradnes. Pēc Latvijas valdības aplēsēm, jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljonus barelu Brent markas jēlnaftas (tieši tādu pašu iegūst arī Norvēģijā), kuras kopējā vērtība varētu būt seši miljardi dolāru.
Ar naftas ieguvi Baltijas jūrā jau nodarbojas Krievija un Polija. Krievijā Kaļiņingradas apgabalā to dara LUKoil, bet Polijā – uzņēmums Lotos Petrobaltic.
Šonedēļ Latvijas valdība ir atjaunojusi darba grupu sarunām par Latvijas un Lietuvas starpvaldību nolīguma projektu par ekonomisko sadarbību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Tas izklausās diezgan nesaprotami, ja vien jūs nezināt, ka grupa nodarbosies ar resursu pētīšanas un izmantošanas analīzi, normatīvo aktu un izvērtēšanu un licencēšanas politiku ogļūdeņražu ieguves jomā pierobežas zonā. Tātad aktualizējies jautājums par atbildības sadali starp Lietuvu un Latviju naftas ieguves jomā Baltijas jūrā. Kļūt par naftas ieguves valsti – tā ir iziešana pilnīgi citā līmenī. Un, kas zina, varbūt pēc pāris gadu desmitiem, ražotāji no Irākas vedīs mums saldējumu, bet mēs viņiem pārdosim naftu.
Pirmais sūtnis
Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisija Latvijas vēstnieka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) amatā apstiprinājusi Ivitu Burmistri. Pašlaik viņa ir Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja. Vēstnieku no savas puses apstiprina arī ESAO.
Darāmā ir daudz. Jau oktobrī Latvijai jāiesniedz organizācijai ziņojums par sasniegto progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā. Mūsu valstij būs jāziņo par progresu tādos jautājumos kā: privātā sektora informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas sekām un kontrolieru kvalifikācijas paaugstināšanu šajā jautājumā, ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kadru politika, to personu, kas ziņo par pārkāpumiem, aizsardzība, regulāru apmācību nodrošināšana KNAB pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem.
Ref:017.010.102.10081