Holokausts ir Latvijas vēstures kopējā traģēdija. Tā piemiņa atgādina par nepieciešamību arī mūsdienās izzināt tā laika notikumus un izskaust antisemītismu un ksenofobiju, pirmdien, 4.jūlijā, piedaloties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdī, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Piemiņas brīdī memoriālā ebreju genocīda upuriem Rīgā Vējonis atgādināja, ka holokausta noziegumi Latvijā ienāca no ārpuses līdz ar Otro pasaules karu, kas iznīcināja Latvijas valsti un tūkstošiem mūsu līdzcilvēku. Prezidents aicināja turpināt holokausta vēstures lappušu iepazīšanu, pieminēt ebreju un visas Latvijas holokausta upurus: «Holokausta traģēdija ir atgādinājums arī šodien būt modriem. Ikdienā joprojām redzam, cik trausla ir izpratnes robeža par citām kultūrām un reliģijām. Katram jāapzinās sava atbildība, ja tiek sludināti aicinājumi uz neiecietību un naidu.»
«Diemžēl holokausts nenotika arī bez pašu līdzskrējējiem un noziegumu izpildītājiem, un šiem noziegumiem nav noilguma un attaisnojuma. Vissvarīgāk to apzināties mums – paaudzēm, kuras šīs šausmas nav pieredzējušas, jo vēl nebija dzimušas,» teica Valsts prezidents. «Tikpat svarīgi arī atcerēties tā laika varoņus – ebreju glābējus, kuri, neskatoties uz patiesām dzīvības briesmām sev un savām ģimenēm, holokausta laikā glāba līdzcilvēkus, kā arī saglabāt liecības un atmiņas par šiem drosmīgajiem cilvēkiem.»
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzrunājot klātesošos Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā, uzsvēra, ka «holokausta piemiņa Latvijā vienmēr būs dzīva, un vienaldzība to neaizskalos. Mēs šo piemiņu nodosim nākamajām paaudzēm. Mēs godbijībā pieminam ebreju tautas ciešanas. Ebreji vienmēr bijuši, ir un būs Latvija sabiedrības daļa. Mēs noliecam galvu nevainīgo upuru priekšā.»
Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no viņiem bija ebreji, kas līdz tam mierīgi bija dzīvojuši mums līdzās. Nacistu organizētais holokausts Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, diemžēl nenotika bez vietējiem izpalīgiem. Šiem noziegumiem nav attaisnojuma un noilguma, teica Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka dzīva būs arī piemiņa par ebreju glābējiem: «Mūsu vidū bija drosmīgie, kas riskēja ar savu dzīvību un nepakļāvās nacistu pavēlēm. Tepat blakus atrodas piemineklis Žanim Lipkem un citiem, kuriem cilvēcība bija svarīgāka par visu un kuri Otrā pasaules kara gados glāba ebrejus. Glābēju varonība un cilvēcīguma piemērs ir kā apliecinājums, ka cilvēkmīlestība gūst virsroku.»
Šī ir ne tikai Latvijas, Vācijas un daudzu Eiropas valstu traģēdija, – tā ir cilvēces un pasaules traģēdija, teica Mūrniece, uzsverot, ka holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās. «Mēs par to stingri iestājamies gan pašu mājās, gan starptautiski. Tieši šajās dienās mēs pieminam arī Elija Vīzela aiziešanu. Viņš, kas pats pārdzīvoja holokaustu, savu mūžu veltīja tam, lai cilvēkos raisītu līdzpārdzīvojumu,» tā Mūrniece.
«Saeima ir spērusi nozīmīgus soļus, lai atdotu Latvijas ebreju kopienai svarīgos kultūras, reliģijas un sociālas nozīmes īpašumus, kurus tai bija atņēmusi padomju vara un vācu nacisti,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka no vēstures neko nevar izsvītrot un holokausts atgādina, kur noved valstiskā līmenī mērķtiecīgi kurināta neiecietība. «Šodien, kad Eiropā saskaramies ar grūtībām un izaicinājumiem, mums visiem un ikvienam jānostājas pret naida un vardarbības kurināšanu starp tautām, reliģijām un cilvēku grupām. Mūsu augstākais uzdevums ir nepieļaut karus, vardarbību un masveida slepkavību atkārtošanos,» sacīja Mūrniece.
Ref: 102.000.102.13035