Nesen Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs iknedēļas video intervijā izteicās, ka kravas veids, ko terminālis pārkrauj, ir sekundārs jautājums, svarīgāka ir vides standartu ievērošana. SIA Ventspils nafta termināls (VNT), vadoties pēc šī principa, pieliek pūles, lai uzstādītu tvaiku savākšanas iekārtu (TSI), kas ne tikai veicinās augstākus vides drošības standartus Ventspilī, bet arī radīs iespēju VNT palielināt pārkrautās kravas apjomus Ventspils ostā.
«Realizējot TSI uzstādīšanu, VNT vēlas paplašināt pārkraujamo produktu klāstu. Tomēr jāuzsver, ka, neskatoties uz nepamatotiem pilsētas amatpersonu izteikumiem, šie jaunie produkti neradīs kaitējumu, jo pārkraušana tiek plānota vienlaikus ar TSI izmantošanu. Turklāt šādu produktu pārkraušanu Ventspils brīvostā jau veic citi termināļi, un tas nav nekas jauns,» skaidro VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs.
VNT uzskata, ka Ventspils brīvostas valde, kurā pārstāvēti arī četri Ventspils pilsētas domes deputāti, varētu izskatīt ar TSI saistītus jautājumus paātrinātā kārtībā, kas apliecinātu Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventspils pilsētas domes ieinteresētību TSI uzstādīšanā un veicinātu projekta tālāku virzību Ventspils iedzīvotāju interesēs. Taču, tieši otrādi, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, kurš ir arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, intervijā TV3 izteicās, ka VNT plāni uzstādīt TSI varētu tā arī nekad nepiepildīties.
«Savu gatavību ieguldīt piecus miljonus eiro TSI uzstādīšanā paudām jau labu laiku atpakaļ un pie sava solījuma arī pieturamies. Par nožēlu ir jādzird, kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, kurš pilda arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, draudīgi izsakās par TSI uzstādīšanas iespējamību. Tas rada jautājumus un šaubas par Ventspils vadības patiesajiem nodomiem un vēlēšanos iestāties par apkārtējās vides standartiem, iedzīvotāju labsajūtu un stabilu kravu plūsmu caur Ventspils ostu, tādējādi atstājot novārtā valsts intereses,» uzsver VNT ģenerāldirektors.
Paustie izteikumi atklāj pastāvošos dubultos standartus un krasu atšķirību starp teoriju un realitāti, kas savukārt ietekme ilgtermiņa uzņēmējdarbības attīstību Ventspilī un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kopumā, informē uzņēmums.
Kā iepriekš ziņoja VNT, Ventspils brīvostas publiski sniegtā informācija par VNT veiktajām darbībām saistībā ar tvaiku savākšanas iekārtas uzstādīšanai nepieciešamā zemes gabala nomas līguma slēgšanu un VNT līdzdalības aicinājumu Brīvostas noteikumu izstrādē ir maldinoša un neatspoguļo faktisko situāciju.
VNT atgādina, ka šī gada 22.februārī VNT un AS Ventbunkers iesniedza Ventspils brīvostas pārvaldei izskatīšanai kopīgu iesniegumu par zemes gabala muliņu teritorijā nodošanu nomā VNT pastāvīgas TSI uzstādīšanai. Pirmajā atbildē uz šo iesniegumu Ventspils brīvostas pārvalde informēja VNT, ka šis jautājums tiks apspriests vienā no gaidāmajām Ventspils brīvostas valdes sēdēm. Taču šā gada 12.aprīlī VNT saņēma Ventspils brīvostas pārvaldes vēstuli, kurā norādīts, ka saistībā ar 2008.gadā uzlikto arestu AS Ventbunkers akcijām Ventspils brīvostas pārvalde nevar lemt par kopīgo iesniegumu kamēr šis jautājums nav juridiski atrisināts.
Ņemot to vērā, šā gada 26.aprīlī VNT vērsās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā un 10.maijā saņēma tiesas atzinumu. Atzinumā ir norādīts, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir tiesības un rīcības brīvība izlemt jebkādus jautājumus un pieņemt lēmumus attiecībā uz tās valdījumā esošajiem zemes gabaliem, kuri ir nodoti AS Ventbunkers nomā.
VNT iesniedza Ventspils brīvostas pārvaldei Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas izsniegto atzinumu 13.maijā, kaut gan pēc būtības Ventspils brīvostas pārvaldei, šauboties par tās tiesībām lemt par zemes gabalu, kas nodots Ventspils brīvostas valdījumā, būtu bijis pašai jāpieprasa un jāsaņem šāds tiesas atzinums, tādējādi ievērojami paātrinot procesu, norāda VNT.
Ventspils pilsētas dome un Ventspils brīvostas pārvalde vairākus gadus turpina norādīt VNT uz TSI uzstādīšanas nepieciešamību, tomēr šo gadu laikā ne Ventspils brīvostas pārvalde, ne Ventspils pilsētas dome nav izrādījusi steidzamību grozīt Ventspils brīvostas noteikumus, iekļaujot tajos jaunas prasības par TSI uzstādīšanu. Pēkšņa steidzamība radās brīdī, kad VNT publiski paziņoja par plānoto ieceri uzstādīt pastāvīgu TSI līdz 2017.gada novembrim, skaidro uzņēmums.
Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde aicināja Ventspils brīvostas operatorus, arī VNT, piedalīties tikšanās saistībā ar Ventspils brīvostas plāniem izstrādāt smaku samazināšanas programmu, ņemot vērā naftas produktu pārkraušanas rezultātā esošās smakas. Tā bija vienreizēja tikšanās šā gada 4.februārī, kuras laikā Ventspils brīvostas pārvalde apliecināja, ka ostas termināļiem tiks sniegta aktuālā informācija par smaku samazināšanas programmas izstrādes rezultātiem. Nedēļu pēc šīs sanāksmes nolīgtais Ventspils brīvostas pārvaldes konsultāciju uzņēmums apmeklēja VNT ar nolūku iegūt informāciju smaku samazināšanas programmas izstrādei. VNT uzsver, ka uz citām tikšanās reizēm VNT dalības aicinājumu nav saņēmis un pat nenojauta, ka esot bijušas trīs tikšanās.
Neskatoties uz VNT vairākkārtējiem jautājumiem, kopš šā gada februāra Ventspils brīvostas pārvalde nekādu papildu informāciju VNT nav sniegusi. Atkārtoti jāuzsver, ka Ventspils brīvostas pārvalde šī gada 27.maija valdes sēdē ierosināja Ventspils pilsētas domei veikt grozījumus 2012.gada 2.marta Ventspils saistošajos noteikumos Nr. 9 Ventspils brīvostas noteikumi, neuzrunājot VNT noteikumu izstrādes procesā, neskatoties uz to, ka VNT jau sešus mēnešus cenšas saņemt atbildes no Ventspils brīvostas pārvaldes uz saviem pieprasījumiem ar mērķi uzstādīt pagaidu un pastāvīgo TSI, uzsver uzņēmums.
Arī pēc Brīvostas noteikumu grozījumu ierosināšanas, šā gada 8.jūnijā VNT izteicis Ventspils domei lūgumu iepazīties ar šī dokumenta saturu, taču 30.jūnijā Ventspils dome informēja, ka grozījumu projekts vēl ir izstrādes un saskaņošanas stadijā, un pēc gala redakcijas izstrādes noteikumu projekts būs pieejams pašvaldības portālā.
Šobrīd VNT, kas ir lielākais naftas produktu pārkraušanas terminālis Baltijā, kurš nodrošina 70% no visu lejamkravu pārkraušanas apjoma Ventspils ostā un 40% Latvijā, joprojām nav zināmas ne jaunās prasības, ne paredzētais pārejas periods prasību izpildes nodrošināšanai, kā arī nav skaidrs, kad šī informācija būs pieejama. Esošā situācija ne tikai kavē TSI projekta realizācijas termiņu, bet arī negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības stabilitāti Ventspils ostā, piebilst uzņēmumā.
Ref: 102.000.102.13185
Lembergs gan jau ka spēlē kādu viņam vienam pašam zināmu spēli… Interesanti, cik daudz viņam ir [daudz]? Un cik daudz viņam ir [pietiek]? Labi, ka šajā pasaulē nekas un neviens nav mūžīgs.