Latvijas iedzīvotāji mājdzīvnieku apdrošināšanu visbiežāk izmanto, lai apdrošinātu liellopus – 96% no pērn izsniegtajām polisēm bija tieši liellopu apdrošināšanā, daudz retāk tiek apdrošināti mājputni un zirgi. Mājdzīvnieku apdrošināšanu visbiežāk iegādājušies Latgales iedzīvotāji – vairāk nekā puse no polisēm pērn tika noslēgtas tieši šajā reģionā.
«Kopējā tendence mājlopu apdrošināšanā ir samērā nemainīga – jo lielāks mājlopu skaits īpašumā, jo biežāk tiek pieņemts lēmums apdrošināt tos,» skaidro BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes Produktu vadītājs Armands Lagons. Kopējā BALTA statistika liecina, ka 2015.gadā tika izsniegtas 1 520 mājdzīvnieku apdrošināšanas polises un izmaksātas atlīdzības par vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Vairāk nekā puse jeb 60% no 2015.gadā noslēgtajām mājdzīvnieku apdrošināšanas polisēm tika noslēgtas Latgalē, un biežāk nekā citos reģionos Latgalē apdrošina tieši mazus ganāmpulkus. Vidzemē pērn polises iegādājās 19% no kopējā mājdzīvnieku apdrošināšanas polišu skaita, Kurzemē – 8%, savukārt Zemgalē un Rīgas rajonā tikai 6%.
Visvairāk apdrošina liellopus, lai gan Latvijā apdrošināts tikai katrs piektais liellops
2015.gadā apdrošinātājs mājdzīvnieku apdrošināšanā izmaksāja 835 atlīdzības ar kopējo apmēru – 535 tūkstoši eiro. 309 atlīdzības izmaksātas slimību gadījumos, savukārt 526 gadījumos tās izmaksātas negadījumu rezultātā, piemēram, akūtas uzpūšanās, apēstu svešķermeņu, lūzumu un traumu gadījumos. Samērā bieži atlīdzības piešķirtas dzemdību un grūtniecības komplikāciju, kā arī aknu un sirds slimību dēļ.
Vasarai raksturīgākie atlīdzību gadījumi saistīti ar saules un karstuma dūrieniem, kā arī čūsku un indīgu kukaiņu kodumiem. Biežāk nekā citos mēnešos vasarā mājdzīvnieki cieš no dažādiem sastiepumiem un mežģījumiem, no mājlopu savstarpējām sadursmēm, kā arī citiem ar ganībām saistītiem riskiem. Tāpat šogad jau pieteikts arī gadījums, kur liellops gājis bojā pēc zibens spēriena.
Ref: 102.000.102.13238