Neskatoties uz to, ka šī gada budžeta deficīts būs lielāks nekā plānots, Latvijai tas problēmas ar aizdevējiem neradīšot, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņaprāt, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) noteikto 2010. gada budžeta deficīta griestu – 8, 5 % no IKP – ievērošanu sekmēs arī fakts, ka Latvijas ekonomika no lejupslīdes atguvusies ātrāk, nekā tika prognozēts 2009. gada beigās.
Finanšu ministrs A. Vilks laikrakstam Dienas Bizness skaidro, ka tas, vai Latvijas budžeta deficīts pērn nav pārsniedzis 8,5 % no IKP, būs zināms ne ātrāk kā pēc pāris mēnešiem. Pirms trim nedēļām Finanšu ministrija publiskoja provizoriskos aprēķinus, no kuriem izrietēja, ka, rēķinot pēc naudas plūsmas metodes, valsts budžeta deficīts 2010. gadā bijis 7,3% no IKP, taču, veicot korekcijas atbilstoši ESA 95 metodoloģijai, budžeta deficīta līmenis varētu pieaugt.
Viņaprāt, gan arī tad, ja budžeta deficīts pēc korekcijas nedaudz pārsniegs 8,5%, nekādas sankcijas no SVF un EK nav gaidāmas. «Mēs uz budžeta izpildes rādītājiem skatāmies ne tikai viena gada griezumā, arī ES prasība ir skatīties vairāku gadu garumā. Tas nozīmē, ka gada beigās – novembrī un decembrī – var veikt kādus maksājumus, ko nav lietderīgi atstāt uz nākamā gada janvāri vai februāri, un tas pozitīvi ietekmē budžeta izpildi nākamajā gadā, tas ir, šogad,» skaidro A. Vilks, uzsverot, ka pērnā gada nogalē valsts budžeta izdevumi strauji pieauguši saistībā ar finansējuma izmaksu ES struktūrfondu projektu realizētājiem.
Vilks ir ekonomists, vadās pēc skaitļiem un formulām. Vienīgais, ko viņš savos aprēķinos neietver ir zagšanas faktors.