21. gadsimts un joprojām ir kāds, kas labāk izvēlas dzīvot alā nekā baudīt visas cilvēkiem pieejamās ērtības un ekstras.
Mēs dzīvojam modernā laikmetā, kad zinātne attīstās strauji, mums ir pieejamas tik daudz un dažādas ērtības un ekstras, kuru agrāk cilvēkiem nebija. Tik daudz tehnoloģiju, kas palīdz un atvieglot ikdienas dzīvi. Visu, kas nepieciešams, ir iespējams iegādāties veikalā vai tirgū, mums nekā netrūkst, taču izrādās, ka ne visiem patīk šī modernā dzīve un ērtības, kas ir pieejamas 21. gadsimtā.
Kāds vīrs Argentīnā nolēmis, ka patīkamāk dzīvot ir alā! Dīvaini, piekritīsiet? Taču, ja cilvēks jūtas laimīgs, kāpēc gan ne?
Pedro Luca jau 40 gadus dzīvo savā alā Ziemeļargentīnā. 79 gadus vecais vīrs dzīvo bez ūdens pievades un elektrības savā alā augstu kalnos ziemeļos Tukumanas provincē. Kad viņš sajūt izsalkumu, tad paņem savu šauteni un dodas medībās vai arī veic 3 stundu ilgu pārgājienu līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai. Savukārt dzeramo ūdeni viņš iegūst no strautiņa tur pat netālu no viņa alas.
Viņa alas biedri ir vienpadsmit gaiļi un divas kazas, kas pa dienu klaiņo apkārt, bet uz nakti atgriežas pie Pedro, lai būtu pasargāti no dažādiem plēsējiem, kas dodas medības naktī. No rīta viņu pamodina gaiļi apmēram 3 no rīta, un tad viņš iekurina uguni.
Pedro ir kļuvis par vietējo leģendu tuvējā ciematiņā. Viņu apciemot nāk gan ciemata iedzīvotāji, gan reizēm tūristi, jo tas ir kas apbrīnojams. Bieži viņi līdzi paņēmuši kādu pārtiku un lietas, kas varētu viņam noderēt, jo viņa pensija ir apmēram 130 eiro, kuru viņš saņem vietējā pastā. Par šo naudu viņš nopērk sveces, raugu un kukurūzu.
Vienīgā modernā ierīce, kas ir Pedro alā, ir mazs uz baterijām darbināms radio, taču arī to viņam nesanāk bieži klausīties un lietot, jo kalnos signāls ir ļoti vājš, un mazais radio to reti uztver. Viņa āda ir iedegusi, un mutē palikuši tikai pāris zobi, taču, neskatoties uz to, viņš izskatās daudz jaunāks nekā 80 gadus vecs cilvēks.
Viņš stāsta, ka jau mazs būdams ir vēlējies dzīvot savvaļā. Viņu tuvējā ciematā audzinājis vectēvs. Pirmo reizi Pedro ciematu pametis 14 gadu vecumā, kad devies apceļot Argentīnu un nopelnīt kādu naudu, pārvadājot ogles uz Bolīviju. Kad viņš atgriezās mājās, viņš nolēma dzīvot alā.
Es nekad neesmu sev jautājis, kāpēc es izvēlējos šo alu. Tur nedaudz tālāk bija vēl viena ala, bet šī man patika labāk. Reizēm es domāju, ka man būtu paticis apceļot un apskatīt Eiropu.
Diezgan iespaidīgi! Vai tu spētu tā dzīvot, atteikties no visām modernajām tehnoloģijām un ekstrām, kas ir pieejamas?
Avots:
